Katru pavasari uz hokeja čempionāta laiku tauta tiek apvienota jau kopš 1997. gada, bet īpašu vietu latviešu sirdīs šis sporta veids aizņem vēl ilgāk. Tūkstošgades sākumā bija čempionāts, uz kuru aizbrauca pat 8000 latviešu fanu, un, neskatoties uz to, ka pēdējā laikā ar cienījamiem rezultātiem noslēguma kopvērtējumā mūsējie izcēlās ļoti reti, uz lielāku vai mazāku sacensību posmu joprojām devās daudzi simti un pat tūkstoši Latvijas līdzjutēju.
Bijušais izlases kapteinis un ilggadējs galvenā trenera Oļega Znaroka palīgs Vītoliņš pats pie Latvijas valstsvienības galvenā trenera stūres stājās 2021. gada vasarā, neilgi pirms Pekinas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra. Šīs sacensības mūsējie pārvarēja pārliecinoši, bet pēc tam ne pašā olimpiādē, ne pērnajā pasaules čempionātā augsti rezultāti netika gūti. Šogad galvenajam trenerim bija pēdējais līguma gads, un, kā viņš atzīst intervijā, tas bija stimuls, lai mēģinātu pilnībā mainīt Latvijas izlases raksturu. Vītoliņš uzsver, ka pirms šī čempionāta attieksmi pārskatīja gan spēlētāji, gan treneri. Ja kāds no hokejistiem nebūtu gatavs smagi strādāt vai gribētu, lai tiek garantēta konkrēta loma sastāvā, viņam tiktu piedāvāta iespēja vasarā atpūsties, kas, kā saka treneris, arī dažreiz ir nepieciešams. Tomēr visi bijuši gatavi pieņemt šādus noteikumus.
"Tas ir sākums jaunam posmam, jo esam mainījuši attieksmi, izpratni. Sākums tam, ka esam izkustējušies no neziņas – būs vai nebūs. Tas ir sākums tam, ka mēs varam. Mēs parādījām: ja koncentrējamies, uztveram informāciju, tad varam sasniegt rezultātu. Protams, tagad nebūs tikai uzvaras, cietīsim arī zaudējumus, bet, ja pareizi uztversim, vienmēr uzvaru būs vairāk nekā zaudējumu," uzskata Latvijas izlases galvenais treneris. Vai šis tiešām ir tikai sākums, kā intervijās vairākkārt uzsvēris Vītoliņš? Līgumu par izlases trenēšanu viņš pagarinājis vēl uz diviem gadiem, un jau nākamajā maijā redzēsim, vai šādi galvenā trenera izteikumi ir tukši vārdi un šī gada sasniegums bija nejaušība vai arī tiešām viņam būs izdevies ielikt paliekošus pamatus, kas pasaules čempionāta ceturtdaļfinālu mūsu valstsvienībai ļaus sasniegt regulāri.
Nākamā gada turnīrs risināsies Čehijā, Latvijai apakšgrupas spēles aizvadot Ostravā. Zīmīgi – šogad kalendārs noteica, ka pirmie trīs mači ir pret potenciāli spēcīgākām komandām, savukārt nākamgad pirmajos trijos dueļos mūsējiem pretim stāsies rangā zemāk esošas vienības, līdz ar to paklupt šajās spēlēs nedrīkstēsim. Būs interesanti!
P. S. Septiņas šī gada pasaules čempionāta spēles televīzijā bija vairāk skatītas nekā visvairāk vērotā pārraide no Dziesmu un deju svētkiem, bet tikai divi Dziesmu un deju svētku pasākumi bijuši vairāk skatīti par vismazāk vēroto Latvijas hokeja izlases spēli. Tas apliecina vārdus, ko intervijā saka Harijs Vītoliņš, – Latvijas hokeja izlases panākumi ir kas vairāk par spēli. "Aizkustinošākais brīdis bija, kad mūs sagaidīja pie Brīvības pieminekļa, veca omīte stāvēja rindā, pastiepa roku un deva parakstīt. Es saku: vakarā roka tāpat būs jāmazgā. Viņa no priekiem atbildēja: ko tad man vairs mazgāt, cik gadi man vairs atlikuši?! Tajā brīdī hokejs vairs nebija tikai spēle."
Šī ir žurnāla Sporta Avīze septembra numura redakcijas sleja! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!