Kā paziņojuši rīkotāji, visiem, kuri vēlas nākamgad maijā apmeklēt pasaules čempionāta spēles, līdz 12. oktobrim ir iespējams pieteikties uz biļešu izlozi, kas paredzēta 13. un 14. oktobrī. Turpinājumā no 15. līdz 27. oktobrim izlozes veiksminiekiem būs iespējams biļetes izpirkt, tad sekos iespēja visiem izlozes dalībniekiem iegādāties neizpirktās biļetes, bet 10. novembrī atklās publisko biļešu tirdzniecību.
Sākotnēji tiks piedāvāts iegādāties komplektus uz visām dienas spēlēm un, lai varētu skatīties Latvijas maču, vajadzēs šķirties vismaz no 140 eiro. Salīdzinājumam – otrā rīkotājpilsētā Tamperē lētākā iespēja vērot mājinieces Somijas spēli maksās 57,50 eiro. Latvija vairākkārt saskārusies ar neveiksmīgiem biļešu tirdzniecības procesiem un savā ziņā izlozes ideju var saprast, jo vismaz nebūs jāpiedzīvo problēmas ar sistēmas nestrādāšanu, kā regulāri notiek, sākot tirgot Dziesmu un deju svētku biļetes. Tomēr pasaulē šo biļešu izplatīšanas veidu cenšas arvien aktīvāk apkarot, jo tas veicina sekundāro tirgu – bez nekādas piepūles uz biļetēm piesakās cilvēki, kuriem tās nemaz nevajadzēs, un tālāk jau pārdod par dārgāku cenu. Turklāt neaizmirsīsim, ka īpaši ļauni spekulanti var izlemt vienu un to pašu elektronisko biļeti pārdot uzreiz vairākiem cilvēkiem. Mūsdienās arvien plašāk ir izplatītas personalizētās biļetes. Tā, piemēram, lai apmeklētu French Open sacensības tenisā, uz biļetes tiek norādīts apmeklētāja vārds un uzvārds un ieeja iespējama tikai ar personu apliecinošu dokumentu. Savukārt, ja pēkšņi plāni mainās, tajā pašā tirdzniecības platformā iespējams sev vairs nevajadzīgo biļeti pārdot citam. Diemžēl Latviju šādas inovācijas regulāri sasniedz ar daudzu gadu nobīdi
Latvieši ir karstasinīgi hokeja līdzjutēji un, redzot biļešu cenas, mums tagad būs iespējams pārliecināties, cik ļoti. Pirms 16 gadiem uz 2006. gada pasaules čempionāta spēlēm par pieciem latiem varēja iegādāties stāvvietu biļetes uz pirmā posma spēlēm, bet sēdvietas uz mačiem čempionāta ievadā maksāja, sākot no 38 latiem (54 eiro). Tobrīd minimālā alga valstī bija 90 latu (128 eiro), bet šobrīd tā ir 500 eiro. Līdz ar to jāsecina, ka cenas nav augstākas kā bija 2006. gadā, tomēr ievērojamu iedzīvotāju skaitu satrauc neskaidrība par gaidāmo ziemu, tāpēc viņi varētu izvēlēties pagaidām naudu izklaidēs netērēt. Pēc veiksmīgas ziemas pārvarēšanas pavasarī jau var nākties biļetes pirkt no spekulantiem.
Šī gada pasaules čempionātā Latvija guva desmito vietu, un tieši tā ir pozīcija, ko mūsējie meistarsacīkstēs izcīnījuši visbiežāk – kopš jau pieminētā 2006. gada tas noticis piecas reizes un vēl trīs pirms Otrā pasaules kara. Tomēr viena no šī brīža lielākajām Latvijas hokeja zvaigznēm Elvis Merzļikins plašā intervijā, kas lasāma šajā žurnāla numurā, pauž, ka tā nav mūsu īstā vieta un Latvijai vajadzētu atrasties augstāk. Par šī gada pasaules čempionātu Tamperē gan Elvim palikušas negatīvas atmiņas, jo komandas iekšienē nav valdījusi ģimeniska atmosfēra, bet paša vārtsarga centieni to radīt neesot tikuši novērtēti. Neskatoties uz to, viņš ir apņēmības pilns arī turpmāk spēlēt izlasē, kad vien būs tāda iespēja. "Es noteikti nekad izlasei neatteikšu, jo vilkt Latvijas kreklu man ir milzīgs gods. Vienmēr esmu sapņojis kļūt par nākamo [Artūru] Irbi, jo Irbe bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc izvēlējos hokeju un kļuvu par vārtsargu. Tikai pēc tam šo sportu ļoti iemīlēju," saka Elvis, kurš šo vasaru pavadījis, iekārtojot savu nesen iegādāto māju, un tagad vēlas iegādāties siltumnīcu, lai tur varētu iestādīt no Latvijas atvestās tomātu un gurķu sēklas. Šomēnes sāksies jaunā Nacionālās hokeja līgas sezona, kurā viens no Elvja mērķiem ir izcīnīt vairāk uzvaru nekā iepriekšējā sezonā, kad viņš, būdams stabils komandas pirmais numurs, tika pie 27 panākumiem 59 spēlēs. Lai Elvim un mums veicas.
Rakstu lasiet arī žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!