Pirms laika publiskajā telpā nokļuva Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais prioritāro sporta veidu ranga darba variants, kas lielākajai daļai cilvēku raisīja jautājumus, jo vairāku sporta veidu atrašanās pozīcijas nebija ar prātu saprotamas. Vēlāk alternatīvu prioritāro sporta veidu tabulu piedāvāja Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Mārtiņš Lazdovskis, tomēr, pēc Sporta Avīzes domām, vismaz viens būtisks kritērijs, sastādot šīs tabulas, ir aizmirsts – sporta veida publicitāte. Ar sporta veidiem, kas vienā vai otrā tabulā nokļuvuši negaidīti augstu, varat iepazīties šajā žurnālā, bet uzmanību šoreiz pievērsīsim veidam, kas divdesmitniekā pamanījies iespraukties abās izstrādātajās versijās – aerosportam.
Par aerosportu mūsu valstī atbildīgs ir Latvijas Aeroklubs, kura mājaslapā novembra otrajā pusē galvenā ziņa bija, ka biedrība 23. novembrī atzīmē 100 gadu jubileju. Tāpat no mājaslapas noprotams, ka Latvijas Aeroklubs neklātienē sacenšas ar Latvijas Futbola federāciju vienā gadā aizvadīto biedru sapulču skaita ziņā. Pie senākām mājaslapas ziņām nav iespējams piekļūt, bet redzams, ka 16. maijā Embūtē notikusi sapulce, kurā, piedaloties visiem deviņiem organizācijas biedriem, par tās valdes priekšsēdētāju ticis ievēlēts Normunds Pakulis. Sekoja uz 19. septembri izsludināta biedru sapulce, kurā bija plānots veikt izmaiņas statūtos, bet vēl pa vienai biedru sapulcei ar valdes vēlēšanām bija izsludinātas arī 11. oktobrī un 23. novembrī. Pēdējā no tām jau tika plānots vēlreiz vēlēt arī prezidentu, izteikt neuzticību revidentam un izskatīt vēl citus nozīmīgus jautājumus. Izklausās jestri.
Atļausimies minēt, ka ļoti liela daļa Sporta Avīzes lasītāju par batālijām aerosporta atbildīgajā organizācijā pirmoreiz uzzina tagad, tomēr tā nebūtu jābūt, ja vērtējuma Excel tabulas noteikušas, ka vairāk nekā 80 organizāciju vidū Latvijas Aeroklubs ir starp 20 labākajām.
Tieši tāpēc uzskatām, ka visās līdz šim izstrādātajās tabulās pietrūkst viena ļoti nozīmīga kritērija – publicitātes. Aerosports tik augstu ticis savu sasniegumu dēļ, tomēr par šiem sasniegumiem nav iespējams uzzināt pat biedrības mājaslapā, līdz ar to arī Latvijas medijiem un sporta draugiem nav kur smelties informāciju. Ja federācija par sevi neziņo, tā nav pelnījusi saņemt valsts naudu!
Varbūt Latvijas Aeroklubs apgalvo, ka nes valsts vārdu pasaulē, tomēr arī tās ir muļķības – ja par Latvijas aerosportistu panākumiem ziņotu starptautiskie mediji, šī informācija noteikti nonāktu līdz mūsu žurnālistiem un arī izplatītos sociālajos tīklos. Tomēr šobrīd par aerosporta panākumiem uzzinām vien tad, kad viņi iesnieguši pieteikumu ikgadējo valsts prēmiju saņemšanai.
Savu viedokli par prioritāro sporta veidu noteikšanu šomēnes Sporta Avīzē izsaka arī sešas reizes par Latvijas labāko sportistu nosauktais Martins Dukurs, kuram ir arī filozofiskas pārdomas par skeletona nozīmi. "Tu sities, brīžiem tevi pļaukā, bet baigi lielās jēgas no tā dzīvē nav," secinājis Martins. Sācies 2020. gada pēdējais mēnesis. Gada, kurš spilgtā atmiņā paliks ikvienam no mums. Šoreiz klusajās jaungada svinībās nevajadzēs otram novēlēt, lai nākamais gads ir labāks par iepriekšējo, jo 2021. gadam būtu ļoti jāpiepūlas, lai tas kļūtu vismaz tikpat drausmīgs. Lai 2020. gads paliek dziļā pagātnē!