Kā lai izlemj, ko sirds kāro?
Mūsdienu brīvās tirgus ekonomikas laikā visi ceļi vairs neved uz Romu (pat brīžos, kad tur nav izsludināta karantīna). Viena klikšķa attālumā no otras pasaules malas iespējams pasūtīt teju jebkuru preci par samērā izdevīgām cenām. Kalnu divriteņa pirmsākumi meklējami septiņdesmitajos gados Kalifornijā, bet uz Latviju tolaik eksotiskā prece atceļoja trakajos deviņdesmitajos, kad pēc dzelzs priekškara krišanas vieglāk pieejami kļuva arī Rietumu pasaules labumi. Daudz plašākas iespējas pavērās arī velosipēdu izvēlē. Šobrīd var iegādāties visu, ko sirds kāro, ja vien to atļauj maciņa biezums. Izvēle un specifika divriteņu tirgū ir teju neierobežota – dip dap, bērnu, pusaudžu, sieviešu, pilsētas, kalnu, saliekamie, elektriskie, BMX, šosejas, fiksīši… Kā lai neapmaldās šajā biezoknī? Protams, katram indivīdam gaume un vēlmes ir atšķirīgas. Loģiski, ka pilsētai ir piemērots pilsētas velosipēds, bet mūsdienās, vismaz Latvijā, pieaug pieprasījums pēc kalnu divriteņiem, kas spēj pildīt tās pašas un vēl citas funkcijas.
Tomēr, ja plānots pārvietoties tikai pa pilsētvidi, lieti noderēs pilsētas velosipēds. Tas parasti ir ar samērā vienkāršu komplektāciju, bet visu nepieciešamo, lai droši un baudāmi nokļūtu no viena punkta līdz nākamajam. Šāda tipa velosipēdi nav radīti sportiskākajiem censoņiem, bet drīzāk švītiem, kuri siltā vasaras vakarā vai saulainā brīvdienā vēlas doties izbraucienā pa parkiem vai uz tuvējo ezeru. Ar pilsētas velosipēdu var droši doties uz darbu, tomēr tas nav konstruēts, lai mītos maksimāli ātri un tālu. Pieejami arī braucamie ar sievietēm pielāgotiem rāmjiem, kas ir neierasti zemu, lai ar kleitu vai svārkiem būtu vieglāk uzkāpt un nokāpt. Aizmugurē atrodams arī bagāžnieks, uz kura iespējams speciāli uzlikt pat lielāku kasti mantu pārvadāšanai, bet priekšā var uzstādīt līdzīgas funkcijas pildošu groziņu. Ieteicams gan vispirms izmantot bagāžnieku jeb aizmugurējo daļu, jo, piekraujot groziņu pilnu ar smagām lietām, diezgan būtiski samazinās vadāmība un manevrētspēja. Pilsētas velosipēdi arī nav tie dārgākie. Pilnīgi jaunu iespējams atrast pat par 100–200 eiro, tomēr, braucot pa Rīgas ielu izslavētajām bedrēm un apmalēm, piemērotāks varētu šķist kalnu divritenis ar priekšējo amortizatoru. Ar to būs lielāks komforts, varēs arī doties kādā spontānā izbraucienā uz tuvējo mežu, kādu Rīgas apkārtnē netrūkst, uz jūru vai iekāpt vilcienā, lai baudītu Siguldas reljefu un takas.
Kalnu divriteņa cenu diapazons ir plašs, tomēr neieteiktu pirkt pašus lētākos, jo skopums var dārgi maksāt. Lielveikalos kvalitatīvu velosipēdu būs grūti atrast. Lai gan cena pirmajā brīdī varētu likties pievilcīga, bieži vien pašos lētākajos divriteņos ir zemas un apšaubāmas kvalitātes aprīkojums, kas izbojā braucējam prieku, pēc īsa laika nepilda savu funkciju un ātri salūst. Dažreiz var gadīties misēklis ar ķīniešu viltojumiem. Uzturoties veloservisos, nācies redzēt amizantas situācijas, kur, piemēram, no Alibabas pasūtīta it kā Japānas brenda Shimano prece, bet atnāk detaļas ar Sihmano vai Shinano uzrakstu, kas ir acīmredzams pakaļdarinājums, turklāt pilnīgi nekvalitatīvs un savu funkciju nepildošs. Jauno divriteni pērkot specializētā veloveikalā, iegrābties būs ļoti grūti. Lētākajiem velosipēdiem Latvijas tirgū parasti ir alumīnija rāmis un Shimano zemākās klases aprīkojums, tomēr šis japāņu brends ir diezgan uzticams un pārliecinoši vadošais velodetaļu ražotājs pasaulē. Nereti arī pēc vairāk nekā 20 gadu kalpošanas kvalitatīvs aizmugurējais un priekšējais Shimano pārslēdzējs pilda savu funkciju, ja vien nav cietis kādā kritienā vai stāvējis nekopts.
Lielākajai daļai veloražotāju atšķiras tikai rāmja ģeometrija, kas gan tik un tā mēdz būt ļoti līdzīga, vienīgi ir cits uzraksts un krāsojums. Visticamāk, no viena brenda arī būs rati, amortizatori, ķēdes, kasetes, bremzes u. c. detaļas. Ieteicams pirkt lielāko un prestižāko brendu detaļas, jo nereti veloservisos mazpopulāro un/vai lēto ražotāju preces atsakās labot – mehāniķiem ar tādiem brīnumiem vai nu nav pieredzes, vai arī ir pārāk liels čakars kaut ko tādu remontēt.
Internetveikalos iespējams atrast jaunus divriteņus par 150 eiro, tomēr nelietota kvalitatīva braucamā iegādei jāatvēl vismaz 400 naudiņas, turklāt jārēķinās arī ar papildu tēriņiem – jārūpējas par ķēdes eļļu, bieži vien pašam jāpērk pedāļi, tumšajā diennakts laikā vēlamas arī priekšējās un aizmugurējās gaismiņas un/vai atstarotāji, rezerves kamera, dubļu sargi, velo saslēdzējs (ieteicams 10% vērtībā no divriteņa cenas), pats vienkāršākais instrumentu komplekts, pumpis, pudeļu turētājs, pudele, bagāžnieks, groziņš, zvaniņš, ķivere, brilles, kopšanas līdzekļi, pieguļošs veloapģērbs… Protams, ikdienas braucējam diez vai nepieciešams aerodinamisks apģērbs vai sportistam – zvaniņš, bet bez dažādiem aksesuāriem iztikt grūti.
Divriteņi automašīnas vērtībā
Ja ir vēlme iegūt asākas izjūtas un traukties ar lielāku ātrumu, piedaloties sacensībās, tehnikai noteikti būs jāatvēl daudz lielāka summa. Lai gan mans riteņbraukšanas treneris bieži vien atkārtoja, ka viņš arī ar parastu ikdienas divriteni spētu uzvarēt Latvijas čempionātā, ja vien būtu pietiekami spēcīgs, tomēr, uzsācis trenēties, uzreiz par savu iekrāto naudu iegādājos lietotu kalnu divriteni ar oglekļa šķiedras jeb karbona rāmi un augsta līmeņa aprīkojumu. Kopā sanāca iztērēt ap 1000 eiro, bet vismaz treniņi sagādāja lielāku baudu un vienlaikus arī ciešanas, jo spēju braukt krietni ātrāk un tālāk. Varbūt pirmajam nopietnajam velosipēdam četrciparu skaitli nevajadzētu atvēlēt, tomēr savai sirdij pavēlēt ir grūti.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!