"Nekādus podus ar partneriem nevārīju, jo pretējā gadījumā to redzētu arī klubā un nedotu iespēju laukumā. Savas futbolista karjeras laikā par tuvu draugu iegūšanu pārāk nedomāju," nosaka Štolcers, kurš jau vairākus gadus bučus nomainījis pret uzvalku un biežāk redzams aiz sānu līnijas vai klubu kabinetos. Iepriekšējā sezonā bijušais pussargs strādāja eksotiskajā Honkongā, bet šobrīd vēl ir neziņā par nākotni. Iespējams, ceļš vedīs atpakaļ uz Veco kontinentu un futbola dzimteni Angliju, kur dzīvo viņa ģimene. Spēlētāja karjeras līkločos Andreja spilgtākie gadi bija pašā ceļa sākumā – ar spēlēm un vārtu guvumu pazīstamo Doņeckas Shakhtar, Maskavas Spartak un Londonas Fulham klubu sastāvos. Spēlējis pret pasaules superzvaigznēm, bet daži tādi bija arī komandās ar viņu. Izcelt spilgtus futbolistus, ar kuriem plecu pie pleca lauzta pretinieku aizsardzība, Štolceram nav grūti un, pārcilājot atmiņu plauktus, noteikti varētu nosaukt vēl kādu.
Edvīns van der Sārs
"Spēlējot Fulham klubā, vienā rajonā Londonā dzīvoju ar vairākiem komandas biedriem. Man kaimiņos bija Luiss Sahā, kurš vēlāk pārcēlās uz Manchester United, bet ar Edvinu van der Sāru mūsu bērni gāja vienā dārziņā. Fulham paveicās, jo viņš komandai 2001. gadā pievienojās no Turīnas Juventus. Salīdzināt abus klubus ir diezgan grūti. Van der Sārs ir labākais vārtsargs, ar kuru esmu spēlējis vienā komandā. Turklāt viņš nekad neapstājās pie sasniegtā – vienmēr laukumā bija jau pirms treniņiem un arī to atstāja kā pēdējais. Bieži situ bumbu Edvina vārtos, taču tas bija ļoti grūti izdarāms, jo viņš centās atvairīt visus sitienus. Pat tad, kad bija atpūtas brīdis. Treniņos viņš bija noskaņots ļoti nopietni, un tā bija liela atšķirība no pārējiem Fulham futbolistiem! Jau pirms pievienošanās mums Edvins sevi bija apliecinājis kā ļoti augstas klases spēlētāju – 1995. gadā ar Amsterdamas Ajax uzvarēja UEFA Čempionu līgā, vēlāk bija arī Juventus pamatvārtsargs. Pēc Fulham viņš spēlēja Mančestrā un kopumā aizvadīja ļoti zvaigžņotu karjeru. Izcils vārtsargs. Edvins uz Londonu pārcēlās ģimenes dēļ, jo kopā ar sievu vēlējās iekārtot bērnus labās skolās. Visi saprot, ka Anglijā izglītības sistēma ir ļoti laba. Tā ka šāds solis bija mazāk sportisku iemeslu dēļ, jo starp Juventus un Fulham bija milzīga atšķirība. Bijām viduvēja komanda un necīnījāmies par kausiem."
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!