SAPNIS PAR AMERIKU
Katrai no piecām (arī MLS) ASV vadošajām sporta līgām savā veidā pastāv rakstītu vai nerakstītu principu kopums, kāpēc klubu apvienošanās un esošās līgas struktūra nav uzskatāma par pretlikumīgu rīcību konkurences tiesību jomā. Lea Farzina 2015. gadā publiskojusi 34 lapaspuses garu pētījumu par katras Ziemeļamerikas līgas juridiskā statusa īpatnībām un to, kāpēc tas drīkst tāds būt. Tātad šo līgu darbības veids un metodes nemaz nav tik pašsaprotamas un beznosacījuma likumīgas. Piemēram, Augstākā beisbola līga (MLB) balstās uz 1922. gada spriedumu, kura argumentācija akceptēta arī 1953. gada strīdā starp neapmierinātu beisbolistu un Ņujorkas Yankees klubu par netaisnīgiem līguma noteikumiem. Amerikāņu juristi pastāvošo kārtību beisbolā raksturo kā anomāliju, kas nevar tikt attiecināta ne uz vienu citu sporta veidu, jo tikai beisbols ieņem īpašu vietu amerikāņu sirdīs. Neraugoties uz īpašo statusu antitrasta jeb konkurences tiesību jomā, tas nedod imunitāti kolektīvo darba strīdu ziņā – 2021./2022. gada sezonā MLB piedzīvoja devīto lokautu savas pastāvēšanas vēsturē. Amerikas gadījumā arī jāuzsver, ka pie sarunu galda pretī lielajām līgām sēž nevis mazie sportisti katrs pats par sevi, bet gan attiecīgās līgas spēlētāju arodbiedrība. Amerikāņu juristi izvirzījuši hipotēzi, ka strīda gadījumā starp līgu un arodbiedrību katrai pusei ir savi «šantāžas» rīki: a) ja arodbiedrība likvidētos, konkrētajai līgai vairs nebūtu attiecīga sarunu partnera un iestātos antitrasta pārkāpums no klubu un/vai līgas puses, tāpēc klubiem jāspēj apmierināt arodbiedrības pamatprasības; b) bez līgas vairs nav ne dāsno mediju līgumu, ne sponsoru naudas, tāpēc arodbiedrībai ir naudiska motivācija turpināt pastāvēt, lai sportistiem nodrošinātu labi apmaksātu darbu arī turpmāk, nekļūstot pārāk alkatīgiem.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!