Viltus plakanā pēda
Uz baseinu tiku vests jau no četru gadu vecuma, bet nopietnākā līmenī trenēties sāku sešos gados. Man it kā bija plakanā pēda, ko nodarbībās ūdenī vecāki cerēja novērst, bet vēlāk izrādījās, ka tās ir tikai mīkstas saites. Tomēr šajās veselības nodarbībās mani ieraudzīja treneris un uzaicināja uz sporta treniņiem. Sākumā bija jautri paplunčāties ūdenī, bet kopumā, kā jau daudziem, treniņos klājās viļņveidīgi – tad patika uz tiem iet, tad nepatika, pēc tam atkal patika. Viss mainījās 15 gadu vecumā, kad Berlīnē sasniedzu sporta meistara normu un sapratu, ka gribu kļūt par sportistu.
Mans pirmais treneris bija Vladimirs Maslovskis, vēlāk trenējos pie Andreja un Gaļinas Brokiem, bet tagad – pie Germana Jakubovska. Katrs treneris manī ieguldījis savu pieredzi un palīdzējis sasniegt to, kāds esmu šobrīd. Olimpiskais sapnis radās desmit gadu vecumā, kad skatījos 2008. gada spēles Pekinā, – kopš tā laika tas ir bijis mans mērķis.
Cits cilvēks
No aptuveni 12 gadu vecuma, kad puišiem sākas strauja augšana un mainās ķermenis, notiek sportistu specializēšanās uz konkrētu stilu. Es vairāk peldu brasā un arī Tokijā startēšu 200 metru brasā. Tomēr uzskatu – ja dažus mēnešus patrenētos, man labi sanāktu arī kompleksā distance. Pārsvarā sportisti specializējas pēc auguma dotumiem, tomēr ir ļoti daudzi nestandarta peldētāji, kuri peld stilā, kas labāk izdodas, kaut gan pēc ķermeņa uzbūves un loģikas vajadzētu citā.
Laiku, kas pēc FINA punktiem deva augstāko rezultātu starp Latvijas peldētājiem un ceļazīmi uz Tokiju, sasniedzu maija beigās aizvadītajā Lietuvas atklātajā čempionātā (2:14.41). Uz ceļazīmi kopā ar mani reāli pretendēja arī Emīls Pone un Ģirts Feldbergs – cīnījāmies līdz pašām beigām. Tokijā es pirmām kārtām ceru uz maksimāli laba rezultāta uzrādīšanu, un no tā arī veidotos atbilstoša vieta. Mans Latvijas rekords ir 2:13.37 un tika sasniegts 2017. gadā. Tolaik vēl biju diezgan zaļš, tikai mācījos un trenējos, turklāt mācības pirmajā kursā bija pavieglas. Pēc tam viss dzīvē sāka mainīties. Jā, varbūt peldēšanā tobrīd biju labāks, bet tagad esmu pavisam cits cilvēks ar citiem dzīves mērķiem. Toreiz tikai koncentrējos peldēšanai, tagad pienākumi mainījušies.
Profesionālis attieksmes ziņā
Otra Latvijas pārstāve Tokijā būs Ieva Maļuka. Viņa ir talantīga un domāju, ka arī iegulda lielu darbu un tāpēc tiek pie šādiem rezultātiem. Viņa karjerā var sasniegt daudz, bet tas būs atkarīgs no Ievas rakstura. Atlases noteikumi nosaka, ka vairāk nekā diviem Latvijas peldētājiem aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm šobrīd ir grūti, bet, kas zina, varbūt mūsu Latvijas peldbaseinos aug sportisti, kuri spēs izpildīt arī olimpisko A normatīvu. Un ne viens vien.
Tokijā mēģināšu izbaudīt olimpiskās spēles un uzzināt ko jaunu. Ceru, ka pēc trim gadiem tikšu arī uz Parīzes spēlēm, jo man nav domu iet prom no peldēšanas. Ceru, ka viss turpināsies un šī olimpiāde dos jaunu motivāciju. Varbūt arī man uz nākamajām spēlēm jau sanāks izpildīt A normatīvu – dzīve beidzot iegājusi ritmā, tajā viss ir kārtībā. Paralēli peldēšanai šobrīd arī strādāju un mācos – universitātē atlicis tikai aizstāvēt maģistra darbu. Protams, labprāt būtu profesionāls peldētājs, bet ne vienmēr dzīvē notiek viss, kā vēlies. Profesionāls sportists mēģinu būt attieksmes ziņā. No rīta aizvadu treniņu un pēc tam dodos uz darbu. Tur visi bija ļoti lepni ar manu braukšanu uz olimpiskajām spēlēm – apsveica un tagad gaida rezultātus.