Ofiss kā muzejs
Manā ģimenē tradīcija sevi rūdīt ar ledus aukstu ūdeni un peldēties ziemā sākusies no mammas, kura ūdenī dodas cauru gadu gan no rīta, gan vakarā. 1996. gadā draugi mani uzaicināja uz klubu Jelgavas roņi. Tur atmosfēra bija kā ģimenē, un kopš tā laika esmu aktīvs kluba biedrs. Strādājam divos virzienos – norūdīšanās un sportiskajā. Sportiskā daļa sākās 2003. gada 25. janvārī, kad visi valsts roņi Jelgavā apvienojāmies uz pirmo Latvijas čempionātu ziemas peldēšanā. Toreiz piedalījās aptuveni 70 dalībnieku no dažādām pilsētām. Pašlaik Latvijā ir jau 12 ziemas peldēšanas klubu.
2009. gadā Jelgavas roņi Lielupē rīkoja Latvijā pirmās starptautiskās sacensības, kurās bija jau vairāk nekā 100 dalībnieku. Kopš 2015. gada, kad Jelgava svinēja 750 gadu jubileju, Jelgavas roņu kauss iekļauts arī Pasaules kausa kalendārā un 2020. gadā sacensībām bija plānots risināties jau divpadsmito reizi, tomēr pandēmijas dēļ tās nācās atcelt. 2012. gadā mūsu klubs bija galvenais Jūrmalā notikušā pasaules čempionāta rīkotājs, turklāt piedalāmies ne tikai sacensībās Latvijā – esam peldējuši Krievijā, Ķīnā, Argentīnā, ASV un arī citās valstīs. Jelgavas roņu ofiss mums jau izskatās kā muzejs, jo izcīnīts daudz dažādu kausu un medaļu. Spilgts notikums bija peldēšana Patagonijā, Argentīnā, pie ledājiem, savukārt 2015. gadā uzsākām tradīciju peldēt Lielajā Ķīnas kanālā, kur tagad starptautiskas sacensības notiek katru gadu. Pasaules čempionāta laikā Jūrmalā pirmoreiz dzirdēju, ka tiek organizēts projekts ar mērķi pārpeldēt Beringa šaurumu no Krievijas uz ASV. Uzaicinājumu saņēmu arī es un uzreiz apstiprināju, ka piedalīšos. Gatavošanās process ilga vairāk nekā gadu, un 2013. gada vasarā Petropavlovskas-Kamčatskas pilsētā militārais hospitālkuģis Irtish sagaidīja 65 ziemas peldētājus no 16 valstīm. Distancē devāmies 5. augustā, tobrīd domājot, ka stafetes peldējums Bering Strait Swim prasīs maksimāli divas dienas.
Starp vaļiem un valzirgiem
Jau pēc pirmās nakts, kad saskārāmies ar spēcīgu vēju un tikai +3 grādus siltu ūdeni, sapratām, ka peldēt ir ļoti grūti. Trešdaļa no peldētājiem vai nu saslima, vai nebija mentāli gatavi, bet distanci turpinājām. Pa ceļam vairākas reizes stājāmies, bija vētra ar vēju līdz 20 m/s un līdz pat sešus metrus augsti viļņi, vienreiz uznāca arī migla. Kad šķērsojām Krievijas un ASV robežu, no 8. augusta nokļuvām atpakaļ 7. augustā un tieši tobrīd arī distancē bija smags periods, peldot pret straumi. Dažreiz gadījās, ka pēc 2–3 peldētām stundām GPS pat rādīja, ka esam pavirzījušies tuvāk starta punktam, nevis finišam. Izmetām enkuru un apstājāmies, sapulcē izlemjot, ka turpmāk peldēs tikai 20 ātrākie un spēcīgākie sportisti. Cīņa ar stipro pretstraumi ilga aptuveni dienu, līdz beidzot tikām šim posmam pāri. 11. augustā agri no rīta bijām pie Aļaskas. Kad līdz krastam atlika kilometrs, katrs peldētājs ņēma savas valsts karogu un devās ūdenī. Vispirms 600 metru nopeldējām stafetes veidā, bet pēdējos 400 metrus veicām visi kopā. Finišējām nelielā ciematā Velsa, un mūs sagaidīja arī vietējais mērs.
Plānotā distance taisnā līnijā bija 86 kilometrus gara, bet GPS dati liecināja, ka nopeldējām 134 kilometrus, jo pret straumi nācās kustēties zigzaga formā. Beringa šaurums navigācijai ir smagākā vieta pasaulē, turklāt brīvs no ledus tas ir vien jūlija beigās un augusta pirmajā pusē. Tur ir daudz vaļu, valzirgu un lielu kalmāru, ilgu laiku diezgan tuvu peldēja zobenvaļi, uzmanot mūs un sargājot savu teritoriju. Ūdens bija skaidrs un varēja redzēt 5–6 metru dziļumā, līdz ar to iepazināmies arī ar lielām medūzām, bet vienai amerikānietei desmit minūtes blakus peldēja kalmārs. Viņa bija ļoti nobijusies, bet viņš tikai skatījās. No Latvijas biju vienīgais dalībnieks šajā stafetē, būdams gan peldētājs, gan arī navigācijas komandas dalībnieks, jo man ir liela pieredze burāšanā jūrā. Peldēju piecas reizes, kopā ūdenī pavadot 70 minūtes – sākumā desmit, bet turpinājumā pa 15 minūtēm. Tas nav daudz, bija arī tādi, kas peldēja 11–12 reižu, bet viens amerikānis to darīja 15 reižu pa 10 un 15 minūtēm. Visu mūsu peldējumu fiksēja Ginesa rekordu grāmatas atbildīgās personas, pēc finiša viņiem arī iesniedzām smalkus datus. Vēsturē pirmā peldējuma apstiprināšana bez speciāla aprīkojuma Beringa šaurumā kā Ginesa rekords bija ilgs process, bet tagad manā īpašumā ir oficiāls sertifikāts un patīkamas atmiņas.
Modes lieta
Mūsu Latvijas ziemas peldēšanas grupai sociālajos tīklos, kur dalāmies ar pieredzi, ilgstoši bija aptuveni 300 biedru, bet pēdējā gada laikā to skaits izaudzis līdz 4000. Ziemas peldēšana tagad ir modē. Ļoti priecājos par šādu popularitātes pieaugumu. Visi vēlas norūdīties, paaugstinot imunitāti un kļūstot stiprākiem pret vīrusiem. Lai ietu peldēt aukstā ūdenī, nav nepieciešams dārgs ekipējums – jāsagatavo peldkostīms, cepure, čībiņas un termoss ar karstu tēju vai buljonu. Aktīvi informējam jaunpienācējus, kā ūdenī doties pareizi, lai nebūtu negatīva ietekme veselībai. Auksts ūdens dod milzum daudz pozitīvu emociju un palīdz saglabāt veselību. Ko roņi dara vasarā? Peld! Tā ir aktivitāte, ko var veikt visu cauru gadu. Rīkojam arī tradicionālo Līgu peldējumu, kas pērn notika 11. reizi, sasniedzot rekordlielu dalībnieku skaitu.