Par ministrijas kavēšanos neizpratnē ir izdevniecības, jo, lai veiksmīgi strādātu, ir jāzina valsts pozīcija. 17. aprīlī ministrija, izdevniecības un citas iesaistītās puses tiksies, lai pārrunātu mācību līdzekļu digitalizāciju.
Izdevniecības gaida rīcību
Apgāda Zvaigzne ABC Interaktīvo mācību materiālu izstrādes grupas vadītāja Sintija Buhanovska Dienai norādīja, ka ar izdevējiem konkrētas sarunas nav notikušas. Apgāds vairākkārt ir lūdzis IZM iespēju tikties ar ministru, lai gūtu skaidrību par tālākajiem plāniem, bet atsaucības neesot. «Valstij būtu skaidri jādefinē, kāda būs nostāja digitālo mācību materiālu virzībā nākamajiem pieciem līdz 10 gadiem,» sacīja S. Buhanovska. Līdz ar to pašreizējā situācijā vairāk varot runāt tikai pieņēmumu formā. Arī izdevniecības Lielvārds valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts uzskata, ka ministrijas pienākums ir apzināt visas iesaistītās puses, lai vienotos par lomām, pienākumiem un tiesībām digitalizācijas jautājumā, tomēr IZM pie izdevniecības par digitālo mācību līdzekļu izmantošanas tiesībām nav vērusies.
Tomēr IZM valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule Dienai skaidroja, ka ministrija ir ieinteresēta jautājumā par digitālo mācību līdzekļu izstrādi, bet šobrīd nav konkrēta mehānisma, kā to risināt. Savukārt Valsts izglītības un satura centra pārstāve Kristīne Ilgaža norādīja, ka IZM ir pieņēmusi Reformu īstenošanas rīcības plānu vispārējā izglītībā, kurš paredz līdz 2014. gada 1. jūnijam šo mehānismu izveidot. Tāpēc pašlaik notiek diskusijas ar mācību literatūras izdevējiem, lai spriestu, kā var notikt digitālo materiālu sagatavošanas process, finansēšanas kārtība un iespējamā ilgtermiņa sadarbība. Patlaban tiek plānota jau otrā tikšanās.
Lai lietas ietu uz priekšu
Lai arī skaidra mehānisma, kā digitalizācijas lietas risināt, ministrijai vēl nav, vairāki pasākumi jau ir īstenoti.
VISC ir noteicis pamatizglītības mācību priekšmetus, kuros digitālie mācību līdzekļi ir visvairāk nepieciešami. Par tādiem noteikta latviešu valoda, matemātika, dabaszinības, ģeogrāfija, sociālās zinības, Latvijas vēsture, pasaules vēsture un literatūra. Tāpēc elektroniskie mācību līdzekļi prioritāri tiks izstrādāti šajos priekšmetos. Pašreiz aprēķināts, ka to izstrādei papildus nepieciešamais finansējums ir aptuveni 520 000 latu. Tos plānots iegūt no nākamā struktūrfondu programmēšanas perioda 2014.-2020. gadam finansējuma, Dienai pastāstīja K. Ilgaža.
Tāpat pērn Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) realizēja izglītības inovāciju projektu, kura rezultātā tika izveidoti 20 digitālie mācību līdzekļi. Pēc līdzīga principa konkurss plānots arī šogad, bet pagaidām vēl nav izstrādāts tā koncepts. VIAA savus priekšlikumus ir iesniegusi ministrijai, bet jau tagad ir zināms, ka šim pasākumam paredzēti 200 000 latu, Dienai pastāstīja VIAA pārstāve Linda Lietaviete. Pērn summa bija par 100 000 lielāka.
Izmaiņas ir rosinātas arī Ministru kabineta noteikumos un Izglītības likumā. Noteikumos ir paplašināta mācību līdzekļu definīcija - iekļauti arī elektroniskie mācību līdzekļi un resursi. Tomēr, lai izmaiņas veiktu noteikumos, tās jāveic arī Izglītības likumā, norādīja E. Papule, tāpēc 20. martā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tika iesniegti likuma grozījumi. Plānots, ka grozījumus varētu apstiprināt līdz Jāņiem, bet izmaiņas noteikumos līdz septembrim. Tas nozīmē, ka digitālos mācību līdzekļus skolas varētu iegādāties par valsts budžeta līdzekļiem. Lai skolām sniegtu atbalstu mācību literatūras, tai skaitā digitālo mācību līdzekļu, iegādei, aprīlī skolas saņems papildu finansējumu, sacīja E. Papule.
Mācību grāmatas neaizstās
VISC šobrīd ir apkopojis informāciju par tiem elektroniskajiem mācību materiāliem, kurus pedagogi var izmantot mācību procesā jau tagad, - tos veidojušas izdevniecības, VISC un citi. S. Buhanovska gan norādīja, ka līdz šim nav bijuši konkrēti pieprasījumi no izglītības iestādēm par iespēju iegādāties šos mācību līdzekļus masveidā, tomēr ir interese no atsevišķām pašvaldībām par iespējamajiem nākotnes risinājumiem.
Jau tagad skolotāji aktīvi izmanto dažādus elektroniskos mācību līdzekļus, bet nevarētu teikt, ka ar jauno mācību gadu kādu no iespiestajām grāmatām varētu aizvietot ar digitālo versiju, Dienai stāstīja Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže. Iespiestās grāmatas tomēr esot vajadzīgas. Arī E. Papule domā līdzīgi un uzsver, ka, visticamāk, skolas nākamajam mācību gadam grāmatas iegādāsies iespiestā formātā. Savukārt Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza uzskata, ka mācību līdzekļu digitalizācijas process ir atbalstāms, bet tā rezultāts būs atkarīgs no ministrijas un izdevēju sarunām. Šobrīd tiek gaidīts, vai IZM pildīs savus solījumus.