Dace stāsta, ka meitas audzinātāja nepiepūlas, lai mācīto atkārtotu, paskaidrotu vai pirms pārbaudes darba pirmklasniekiem izstāstītu, kas tieši tajā jādara. «Man grūti apšaubīt skolotājas profesionalitāti, bet vai tiešām ir tik grūti nokāpt līdz bērna līmenim, lai viņš saprastu? Audzinātāja saka - vairāk jāmācās mājās.» Daces meita ir visai intraverta, bet audzinātāja uzskata - ja stundā neceļ roku, tad uzdoto nav iemācījies. No audzinātājas gan bērni, gan vecāki dzird tikai kritiku, dienasgrāmata pilna piezīmju, un Daces meita ik rītu ceļas ar apziņu - kāpēc censties, tāpat nesanāks, esmu slikta. Skolotāja uzskata, ka klase esot ļoti švaka, bērnus «nekas neinteresē, viņi negrib spēlēties». Kad Dace, redzot, cik azartiski meita mājās spēlē dambreti un citas spēles, jautā, vai skolotāja mēģinājusi ar bērniem ko uzspēlēt, atbilde ir - spēles taču rekur plauktā atrodas. Pedagoģe arī uzskata, ka kritika bērnus motivē. Dace redz, ka meitai aug nepatika pret skolu. «Pat biju aizvedusi bērnu pie psihologa - varbūt tiešām viņai ir problēmas mācīties? Bet novērtējums bija ļoti labs - bērns ir zinātkārs, atvērts, atbildīgs, gatavs pirmajai klasei.»
Dacei ir sajūta, ka audzinātāja, kas ir jau gados, nav gatava tam, ka mūsdienu bērni grib dzirdēt, kāpēc kaut kas ir vai nav jādara. Nekāds skaidrojošais darbs nenotiek. Bērnus stundās nelaiž uz tualeti, jo «ir jāsēž un jāklausās», arī audzināšanas stundu tēmas ir tikai saskaņā ar programmu, nevis par lietām, kas tobrīd pirmklasniekiem ir «iesāpējušās». «Gribētos, lai bērns gribētu iet uz skolu ar prieku, uztvertu skolotāju kā draugu. Lai audzinātāja radītu bērnam sajūtu, ka mācīties ir forši, un bērnus uztvertu kā personības, nevis baru. Protams, klase jādisciplinē, bet tas nedrīkst graut bērna pašapziņu,» teic Dace.
Tā kā skolas maiņa nozīmētu dzīvesvietas maiņu, ko Dace patlaban nevar izdarīt, viņa ik vakaru kopā ar meitu mācās. «Bet nezinu, vai no tā viņai galvā nebūs vēl lielāka putra. Paredzu, ka man ar meitu arī nebūs īpaši labas attiecības, jo esmu spiesta būt vagars.» Dace apsver domu iesaistīties skolas vecāku padomē, bet runāt ar skolas vadību, lai audzinātāju meitas klasei nomainītu pret citu, neriskē. Cilvēki no izglītības jomas ieteikuši to nedarīt - direktoriem rūp skolas reputācija, tāpēc viņi cenšas šīs situācijas uz āru neizlaist, viss var pavērsties pret skolēnu. «Vajadzētu arī, lai vecāki ir vienoti. Bet mums sapulcēs skolotāja maļ, ka bērni ir skaļi, neieinteresēti utt., bet liela daļa vecāku paklausīgi māj.» Daces pieredzē jau ir audzinātājas nomaiņa meitas bērnudārzā - toreiz bija bažas par nevērību un bērnu drošību, vecāki bija saliedēti, un audzinātāja aizgāja. Tiesa, tāpēc, ka neizturēja vecāku spiedienu. Direktore neko mainīt negribēja.
Lasiet vēl: Skolotājs, kurā spoguļojas visa klase, Kas raksturo labu klases audzinātāju?
Raksti publicēti 16. janvāra Skolas Dienā.
ko