Šobrīd uzņēmums ražo plaša spektra skuju un lapu koku zāģmateriālus celtniecībai, kas noietu rod vietējā tirgū. Uzņēmumā tiek virpoti un impregnēti koka mieti, zāģēti dēļi, brusas un latas u.tml.«Lielanteni» daudz strādā pēc būvnieku individuāla pasūtījuma – neskatoties uz klientu kaprīzēm, tieši strādāt pa tiešo ar klientu un ražot oriģinālu produkciju, esot visinteresantāk, atzīst Brants.
SIA «Lielanteni» ražojis materiālus Doma baznīcas jumtam un Rīgas pilij, no uzņēmuma materiāliem tapuši arī skatu torņi, pēc pasūtījuma izgatavoti kokmateriāli gliemežu un slieku audzētavu vajadzībām.
Uzņēmums ražo arī taras dēļus un koka paletes – šie zāģmateriāli tiek eksportēti uz Eiropas Savienības valstīm. Produkcijas diversifikācija ir viena no veiksmes atslēgām, kādēļ «Lielanteni» neapstājās arī krīzes laikā, kad daudzu kokapstrādātāju ražotnēs svilpoja vējš.
Tā kā lielāko daļu ienākumu uzņēmums gūst no eksporta, bizness ir jūtīgs pret ārējā tirgus svārstībām.
Satraucošas tendences
Latvijas meža nozares produkcijas eksporta dati par šī gada pirmajiem četriem mēnešiem rāda gatavās taras eksporta kritumu par 9.5 %, salīdzinot ar tādu pat periodu gadu iepriekš. Iemesls tam – cenas.
Pie īslaicīgām pāris mēnešu cenu svārstībām esam jau pieraduši, bet tagad cenas nokritušās vairāk nekā pusgadu un tas dara nervozu, tā par notiekošo taras dēļu un palešu eksportā saka uzņēmējs.
2015.gada nogalē samazinājās produkcijas pieprasījums un notika straujš cenu kritums, kas līdz šim brīdim vēl nav atjaunojies. Cenu kritumu SIA «Lielanteni» īpašnieks lēš ap 15%, kas šai tirgū ir diezgan būtiski. Līdz ar to krītas arī apgrozījums, un, lai gan ražošanas apjomus uzņēmums nav samazinājis, noturēt tos nav viegli.
Izeju var meklēt tehnoloģiskajos uzlabojumos, samazinot roku darbu. SIA «Lielanteni» pastāvīgi nodarbina ap 20 cilvēku. Labus darbiniekus, kas strādā akurāti atrast ir grūti, tādēļ arī darbinieku skaitu uzņēmējs negribētu samazināt.
Kā cēloni palešu cenu kritumam Eiropā, Brants min lētās Krievijas un Baltkrievijas eksporta produkcijas pieplūdumu. Valūtas devalvācijas dēļ, šo valstu kokapstrādes uzņēmumiem iespējams piedāvāt lētāku eksportprodukciju un tas iespaido taras dēļu un palešu cenas Eiropas valstu tirgos.
Līdztekus tam, līdz ar energoresursu cenu kritumu pasaulē, mazinās arī šķeldas un skaidu cenas, kas ir vēl viens nepatīkams moments ne tikai taras dēļu un palešu eksportētājiem, bet kokapstrādei kopumā.
Iespējams, ziemā situācija varētu mainīties uz labo pusi, lēš uzņēmējs. Taras ražotājiem tradicionāli ir daudz blakus produktu – šķelda, skaidas kalpo granulu ražotājiem un atkarībā no laika apstākļiem, pieaugot pieprasījumam un cenām, tas kļūst par labu atspaidu kokzāģētavām.
Izmaiņas gatavās produkcijas tirgū iespaido ne tikai ražotājus. Ja cenas krīt taras dēļiem, tad arī atbilstoši resursiem – apaļkokiem – tām ir jāmazinās, pretējā gadījumā ražotājiem var nākties samazināt vai apturēt savu darbību, lēš uzņēmējs. Tas nav patīkami mežizstrādātājiem, jo arī cirsmu cenas uz tirgū notiekošo tik ātri nereaģē.
Savukārt, celtniecības materiālu tirgū, lai gan situācija ir mainīga, ar nozarei raksturīgo periodiskumu, taču aktīvi meklējot jaunus klientus un turpinot sadarbību ar esošajiem partneriem apjomus noturēt iespējams, stāsta kokrūpnieks.
Te gan jāatzīmē, ka arī celtniecības nozares apvāršņi nav nemaz tik skaidri. Pērn būvniecība auga salīdzinoši maz. Nule kā Latvijas bankas jūnija tautsaimniecības attīstības prognozē brīdinot par biznesa aktivitāti kavējošajiem faktoriem minēts, ka ES fondu plānošanas perioda sākumā aizkavējusies normatīvo aktu izstrāde kavē investīciju projektus, īpaši būvniecībā un apstrādes rūpniecībā.
Taras ražotājiem
vieglus laikus nesola
Latvijas Kokrūpniecības federācijas(LKF)izpilddirektors Kristaps Klauss norādot, ka «Lielantenus», kas ir spēcīgs kokapstrādes uzņēmums ar diferencētu ražošanu, gan tas mazāk skar, taču kopumā taras ražotājiem pašlaik nav tie vieglākie laiki.
Bez jau minētā krievu un baltkrievu ražotāju iespaida, Klauss atzīmē arī to, ka pirms ekonomikas lejupslīdes Krievija un tās kaimiņvalstis bija nozīmīgs Eiropas eksportpreču mērķis un to iepakošanai bija nepieciešami arvien jauni taras materiāla apjomi, kas nonākuši Krievijā un tās kaimiņvalstīs, tur arī palika.
Eiropā, jo īpaši tas attiecās uz lapkoku taru, pieprasījums ir sarucis, jo populāra kļuvusi eiropalešu noma, loģistikas ķēdes tiek veidotas tā, lai paletes varētu izmantot vairākkārt, koksnes taras materiāls kalpo ilgāk.
Savukārt šķeldai un skaidām zemas cenas jau ir ilgstoši, un, te zināmas problēmas kokapstrādes uzņēmumiem var radīt jaunās prasības attiecībā uz granulu ražotājiem, kam skaidas piegādā kokapstrādātāji. Pēdējiem būs jāpierāda izejmateriālu izcelsme.
LKF izpilddirektors norāda arī uz to, ka kokapstrādes uzņēmumubiznesu vēl vairāk sarežģa darbaspēka izmaksu un elektroenerģijas cenu pieaugums.