Karavīri ir vajadzīgi, lai apmācītu vietējos spēkus, Stoltenbergs skaidroja reportieriem Londonā pēc sarunām ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju.
"Mēs esam saņēmuši mūsu bruņoto spēku lūgumu palielināt mūsu klātbūtni Afganistānā par pāris tūkstošiem karavīru," viņš pavēstīja.
"Mēs šobrīd izvērtējam šo lūgumu. Mēs tuvāko nedēļu laikā izlemsim par misijas mērogu," atklāja alianses ģenerālsekretārs.
"Tomēr tā nebūs atgriešanās pie kaujas operācijas Afganistānā," piebilda Stoltenbergs.
"Tā būs apmācības, atbalsta un padomu došanas operācija, jo esmu pilnībā pārliecināts, ka mūsu labākā atbilde uz terorismu ir vietējo spēku apmācība pret terorismu un Islāma valsts turēšana pa gabalu," viņš paziņoja.
Šim jautājumam tiks pievērsta liela uzmanība NATO ikgadējā samitā 25.maijā Briselē.
"Mēs apspriedīsim mūsu klātbūtni Afganistānā līderu tikšanās laikā, bet mēs arī spriedīsim par to, ko NATO var darīt, lai pastiprinātu savas pūles cīņā pret terorismu, tostarp sniedzot atbalstu pret Islāma valsti vērstajai koalīcijai," atklāja bijušais Norvēģijas premjerministrs.
"Esmu pārliecināts, ka labākā lieta, ko var darīt cīņā pret terorismu, ir apmācīt vietējos spēkus, ļaujot tiem pašiem stabilizēt savu valsti un pašiem apkarot terorismu," uzsvēra Stoltenbergs.
Afganistānā šobrīd atrodas 13 000 NATO karavīru, kas apmāca vietējos spēkus.
Kopš 2014.gadā Afganistānā oficiāli beidzās NATO kaujas misija, tur ir pastiprinājušies islāmistu grupējuma Taliban uzbrukumi un pieauguši upuri Afganistānas bruņoto spēku un mierīgo iedzīvotāju vidū.
Afganistānas armijas formastērpos ģērbušies talibu kaujinieki aprīļa beigās uzbrukumā armijas bāzei nogalināja vismaz 135 karavīrus.
Savukārt ASV aprīlī grupējuma Islāma valsts tuneļu kompleksam Afganistānā uzmeta pasaulē jaudīgāko bumbu, kas nav atombumba.