Šī bija 11.reize, kad Krievija izmantojusi savas veto tiesības, lai neļautu Drošības padomei rīkoties pret Krievijas sabiedroto Sīriju.
"Krievija šķiež mūsu laiku," pēc šī balsojuma paziņoja ASV vēstniece ANO Nikija Heilija. "Krievija nav ieinteresēta vienoties ar pārējām šīs padomes valstīm, lai izglābtu JIM."
"Krievija nepiekritīs nekādam mehānismam, kas varētu pievērst uzmanību ķīmisko ieroču lietošanai no tās sabiedrotā Sīrijas režīma puses," teica Heilija. "Tas ir tik vienkārši un apkaunojoši."
Krievija ceturtdien ar veto Drošības padomē bija bloķējusi ASV ierosinātu rezolūcijas projektu, kas paredzēja uz vienu gadu atjaunot JIM mandātu.
Rezolūcijas pieņemšanai ANO Drošības padomē vajadzīgs vismaz deviņu padomes dalībvalstu atbalsts, bet piecām pastāvīgajām dalībvalstīm ir veto tiesības.
Krievijas ierosināts rezolūcijas projekts par izmaiņu veikšanu JIM guva tikai četru dalībvalstu atbalstu.
"Jebkāda JIM mandāta pagarināšana mums ir iespējama tikai tad, ja tiek izlabotas fundamentālas kļūmes tās darbā," sacīja Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja.
Krievija ir asi kritizējusi JIM pēc šīs komisijas jaunākā ziņojuma, kurā Sīrijas gaisa spēki tika vainoti zarīna gāzes uzbrukumā opozīcijas ieņemtajai Hān Šeihūnas pilsētai, kurā 2017.gada 4.aprīlī gāja bojā vismaz 87 cilvēki.
Šausminoši šī uzbrukuma seku attēli izraisīja globālu sašutumu un pamudināja ASV raidīt spārnotās raķetes uz Sīrijas aviobāzi, no kuras, kā uzskata Rietumvalstis, tika veikts šis ķīmiskais uzbrukums.
ANO kara noziegumu izmeklētāji septembrī paziņoja, ka viņiem ir pierādījumi par to, ka šo ķīmisko uzbrukumu veikuši Sīrijas gaisa spēki, lai gan Damaska to ir vairākkārt noliegusi. Sīrijas gaisa spēkus šajā uzbrukumā vainoja arī JIM savā ziņojumā oktobrī.
Judeische Allgemeine
Kārklu vācietis
Kārklu vācietis