Turklāt viņš norādīja, ka izjaukt šos teroristu plānus var izrādīties sarežģīti, jo Eiropas izlūkošanas un drošības spēki ir pārslogoti, mēģinot sekot līdzi simtiem ekstrēmistu, kas atgriezušies Eiropā no konflikta zonām Sīrijā un Irākā.
ASV un Eiropas amatpersonas norādījušas, ka viena aizdomās turētā nepārtrauktai novērošanai nepieciešami līdz 20 vai pat 30 cilvēkiem.
Brenans norādīja, ka ASV izlūkdienesti vēl nav apstiprinājuši, vai Parīzes teroraktus tiešām būtu pastrādājusi Islāma valsts, taču piebilda, ka šie uzbrukumi, kā arī Krievijas pasažieru lidmašīnas katastrofa Ēģiptē 31.oktobrī varētu būt Islāma valsts roku darbs.
Lidmašīnā, domājams, atradās bumba, kā rezultātā lidaparāts uzsprāga un nogāzās. Katastrofā dzīvību zaudēja 224 cilvēki.
Islāma valsts pirmdien publiskoja jaunu video, kurā draud ar uzbrukumiem visām valstīm, kas īsteno uzlidojumus Sīrijā, un kā nākamais mērķis minēta Vašingtona.
Brenans sacīja, ka Islāma valsts acīmredzot izveidojusi atzaru operāciju veikšanai ārvalstīs un tas varētu būt sagatavojis turpinājumu Parīzes teroraktiem.
CIP vadītājs atzina, ka, viņaprāt, Islāma valstij ir padomā vēl citi uzbrukumi, un norādīja, ka izlūkdienesti Eiropā un citviet pasaulē drudžaini strādā, mēģinot tos atklāt.
Viņš sacīja, ka Parīzes terorakti, visticamāk, plānoti vairākus mēnešus, sagādājot uzbrukumu īstenošanai nepieciešamos kaujiniekus, ieročus un pašnāvnieku jostas.
Uzbrukumi nepārsteidza ASV izlūkdienestus, kas bija "stratēģiski brīdināti", ka Islāma valsts plāno uzbrukt kaut kur ārpus Tuvajiem Austrumiem un lūkojas Eiropas virzienā, atzina Brenans.
Eiropas varasiestādes aplēsušas, ka kopš 2011.gada uz Sīriju no Eiropas devušies līdz 5000 ekstrēmistu, tostarp 1400 Francijas pilsoņi, no kuriem aptuveni 900 atgriezušies Francijā.
Francijas varasiestādes par potenciālo draudu drošībai atzinušas 10 000 līdz 20 000 cilvēku, norādīja franču pretterorisma eksperts Rolāns Žakārs.
"Mēs esam situācijā, kur dienesti ir pārslogoti. Viņi gaida, ka kaut kas notiks, bet nezina, kur," norādīja Francijas Senāta Ārlietu un aizsardzības spēku komisijas locekle Natālija Gulē, piebilstot, ka drošības spēku darbinieki ir pakļauti milzīgam stresam.