"Iespējams, būs jāīsteno kāda īpaša pielāgošana, kuru sagatavos mūsu ķīmiķi, lai šo problēmu atrisinātu," sacīja vicepremjers.
2011.gadā Krievijas un Francijas pārstāvji parakstīja līgumu par divu Francijas "Mistral" klases kuģu iegādi. Iepriekš tika panākta vienošanās, ka vēl divi "Mistral" kuģi, izmantojot franču tehnoloģiju, tiks uzbūvēti Krievijā. Šī darījuma īstenošana būs pirmais gadījums, kad kāda NATO valsts Maskavai pārdod nozīmīgu uzbrukuma militāro aprīkojumu. Darījums izraisījis īpaši lielu satraukumu Baltijas valstīs, kuras bažīgas dara iespēja, ka "Mistral" kuģi varētu tikt bāzēti Baltijas jūrā.
Februāra vidū notiks Krievijas un Francijas militāri tehniskās sadarbības komisijas sēde, un tās gaitā tiks izskatīti jautājumi par "Mistral" kuģu ekspluatācijas tehnisko detaļu pilnveidošanu, viesojoties Aviācijas materiālu zinātniski pētnieciskajā institūtā, sacīja Rogozins. Pēdējo gadu laikā dažādo aspektu zinātniskā analīze, kas ir jāveic, slēdzot līgumus par bruņojuma iepirkšanu, bijusi "galējā mērā nepietiekama, bet velns slēpjas detaļās", atgādināja vicepremjers.
Informācijas avots Krievijas militāri rūpnieciskajā kompleksā ziņu aģentūrai "Interfax" iepriekš bija teicis, ka "Mistral" kuģu ekspluatācijai ir nepieciešams aptuveni 50 dažādu degvielas un smērvielu veidu. Ja šīs vielas tiktu aizstātas ar Krievijā ražotiem analogiem, tas var izraisīt dzinēju un citu sistēmu bojājumus un rūpnīcas garantijas atcelšanu. Tie, kas tika lēmuši par helikopteru bāzes kuģu iegādi, acīmredzot nav padomājuši par ekspluatācijas īpatnībām, vārdā neminēts militāro jautājumu eksperts norādījis ziņu aģentūrai "ITAR-TASS". Arī par to, ka Somijas uzņēmumā "Vartsila" ražoto elektroiekārtu dīzeļģeneratori tiek darbināti, izmantojot augstas kvalitātes dīzeļdegvielu, un ka Krievijas apstākļos tai ir jābūt ziemas dīzeļdegvielai. Vēl bez visa pārējā "Mistral" kuģu elektroenerģijas iekārtai bieži ir jāveic dārga apkope un daudzu oriģinālo detaļu nomaiņa.
Atbilstoši līguma nosacījumiem, kad "Mistral" kuģi būs nodoti Krievijas karaflotes rīcībā, tos jūras braucienu laikā varēs uzpildīt tikai NATO degvielas un smērvielu kvalitātes kontroles sistēmu sertificētie tankeri, bet šādu kuģu Krievijas flotē nav, norādīja avots. "Pat "Mistral" izmantošana miera apstākļos mūsu jūrniekiem, visdrīzāk, kļūs par īstām mokām, nerunājot par draudu periodu vai, vēl jo vairāk, reālu kauju laikā," sacīja eksperts.
Kad no francūžiem būs saņemti divi pirmie "Mistral", tie, visticamāk, "vienu otru reizīti uz neilgu laiku izies jūrā, tad atgriezīsies Klusā okeāna flotē patlaban tiem veidojamajā bāzes punktā un paklusītēm rūsēs, līdz būs pienācis laiks tos nodot metāllūžņos", sacīja aģentūras sarunbiedrs. Citu helikopteru bāzes kuģu trūkumu vidū atbilstoši eksperta teiktajam ir to lēnums, tas, ka borti nav pietiekami izturīgi pret ledu, turklāt kuģa dibena plakanās formas un korpusa milzīgās gaisa pretestības dēļ kuģa noturība ir slikta.
Krievijas karaflote 2011.gada jūnijā parakstīja 1,2 miljardus eiro vērtu līgumu par divu "Mistral" kuģu uzbūvēšanu Francijā. Atbilstoši līguma nosacījumiem pirmais kuģis Krievijai tiks nodots 2014., bet otrs - 2015.gada beigās. 2012.gada decembrī parādījās ziņas, ka Aizsardzības ministrija atteikusies no idejas par vēl divu šādu karakuģu būvi. Tomēr vēlāk šis pats informācijas avots skaidroja, ka runa nav vis par atteikšanos no šīs idejas, bet gan par kuģu būvēšanas atlikšanu uz 2016.gadu.