"Mūsu rīcībā nav informācija, kas būtu pretrunā ar Krievijas puses sniegtajām ziņām. Tomēr tas nepadara situāciju vienkāršāku. Laika ziņā ir neveiksmīga sakritība starp abiem notikumiem," teica Rasmusens.
Līdzīgi arī tiek noraidīts, vai NATO ir bažas par iespējamām Krievijas militārām darbībām Ukrainas teritorijā.
Krimas krīzes sakarā Rasmusens vēlreiz uzsvēra savu aicinājumu ne tikai Krievijai, bet arī citām iesaistītajām pusēm atturēties no pārsteidzīgām darbībām, kas situāciju varētu saasināt. "Jāsper soļi, lai nokaitēto situāciju "atdzesētu". Tā ir mūsu visu atbildība."
Latvijas pastāvīgais pārstāvis NATO Māris Riekstiņš šo Rasmusena aicinājumu raksturo kā pietiekami nopietnu signālu. "Nenovērtēsim par zemu šāda rakstura politiskus paziņojumus," portālam Diena.lv norādīja Riekstiņš.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) ceturtdien Rīgā sacīja, ka Latvija ļoti rūpīgi vēro mācības, kas šobrīd tiek rīkotas Ukrainas robežas tiešā tuvumā un arī ne tik tālu no Baltijas valstīm. Karavīru skaits tajās esot lielāks nekā savulaik Krievijas un Baltkrievijas kopīgajās Zapad 2013 mācībās. "Es nedomāju, ka militāra spēka demonstrācija tieši pašlaik, tieši šādos apstākļos veicina reģionālo drošību un stabilitāti, un notikumu attšitību Ukrainā poziutīvā virzienā," uzsvēra Rinkēvičs.