"Neļausim nevienm iejaukties mūsu iekšējās lietās, mēs nepieļausim, ka kāds uzspiež savu gribu, jo mums pašiem ir griba, kas palīdzējusi uzvarēt visādos laikos," Putins teica, uzrunājot Lužņiku stadionā sanākušos vairāk nekā simts tūkstošus mītiņa dalībnieku.
"Mēs esam uzvarētāju tauta. Tas ir mūsu gēnos. Tas ir mūsu ģenētiskajā kodā," paziņoja Putins, piebilstot, ka pasaulē ir vairāk nekā 140 miljoni cilvēku, kas mīl Krieviju.
Nacionālistiski noskaņotajā uzrunā, kas iepriekš nebija izziņota, Putins pateicās vēlētājiem par viņam pausto atbalstu vēlēšanās un vairākkārt uzsvēra Krievijas pagātnes kaujas. "Mēs uzvarēsim," paziņoja Krievijas premjers, kas pēc 4.martā gaidāmajām vēlēšanām gatavojas atgriezties valsts prezidenta amatā. "Es vēlos jautāt jums. Vai mēs uzvarēsim?" viņš teica un desmitiem tūkstoši balsu atsaucās: "Jā!"
Mītiņš Putina atbalstam tika rīkots 23.februārī, kad Krievijā atzīmē Tēvzemes aizstāvju dienu. Putins šādu datuma izvēli nodēvēja par simbolisku.
"Simboliski, ka esam ar jums sapulcējušies šeit šodien, 23.februārī, Tēvzemes aizstāvju dienā. Tādēļ arī mēs ar jums šeit šodien esam, arī šodien ir īsti Tēvzemes aizstāvji," norādīja Krievijas premjers. "Šodien šeit atnācam pateikt, ka mīlam Krieviju. Atnācām, lai mūs sadzirdētu visa valsts," viņš skaidroja, velkot paralēles starp pašreizējo situāciju Krievijā un 1812.gada karu pret Napoleona Franciju. Putins paziņoja, ka kauja par valsti vēl turpinās.
"Kauja par Krieviju turpinās. Uzvara būs mūsu," pārliecību pauda Putins. "Nepietiek uzvarēt vēlēšanās, jāpārvar ir daudz problēmu, kuru mums, tāpat kā jebkur citur netrūkst. Šī netaisnība, kukuļošana, ierēdņu nekaunība, nabadzība un nevienlīdzība," norādīja Putins.
"Mans jautājums ir, vai mēs mīlam Krieviju," jautāja Putins un daudzgalvainais pūlis atkal atbildēja, ka jā.
Lai gan Putins vēlēšanu tuvumu savā uzrunā īpaši neuzsvēra, viņš teica, ka "es nevaru apskaut katru no jums un paspiest katram no jums roku. Bet es visu redzu un esmu pateicīgs par atbalstu, par morālo palīdzību". "Pateicos par ikvienu no jūsu balsīm," viņš piebilda.
Acīmredzot uzrunājot tos, kas pēdējo mēnešu laikā ir rīkojuši plašus protestus pret Putinu, Krievijas premjers norādīja, ka "vēlos jums pateikt, ka nevienu neatgrūžam, mēs nevienu neapmelojam un neaplaupām".
"Tieši pretēji - mēs ikvienu aicinām apvienoties ap mūsu valsti, ikvienu, kas Krieviju uzskata par savu tēvzemi, kas ir gatavs to aizsargāt, lolot un ticēt tai," aicināja Putins.
Pēc uzrunas atbalstītāji viņu sveica skaļām ovācijām. Kad Putins bija devies prom no stadiona, to palēnām sāka pamest arī mītiņa dalībnieki.
Lai gan pasākums Putina atbalstam Lužņikos beidzās bez starpgadījumiem, policija uzaicinājusi tā organizatorus ierasties uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu, jo mītiņā piedalījās 130 tūkstoši cilvēku, lai gan organizatori saņēma atļauju vien 100 tūkstošu pulcināšanai. Organizatori pauduši gatavību sodu samaksāt.
Ceturtdien Krievijā notika arī vairākas nelielas pret Putinu vērstas protesta akcijas. Maskavas Teātra laukumā notika Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas rīkots mītiņš, kurā, kā vēsta organizatori, piedalījās desmit tūkstoši cilvēku, bet policija paziņojusi, ka komunistiem izdevies pulcināt vien divus tūkstošus cilvēku.
Savukārt Puškina laukumā pulcējās vairāk nekā 3000 Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas atbalstītāju, lai gan policija paziņoja par uz pusi mazāku akcijas dalībnieku skaitu.
Tāpat notika vairākas mazāk apmeklētas opozīcijas protesta akcijas, tomēr plašāko protesta akciju pirms prezidenta vēlēšanām Krievijas opozīcijas pārstāvji rīkos svētdien Maskavā, aicinot desmitiem tūkstošus cilvēku sadoties rokās un izveidot dzīvo ķēdi pilsētas centrālajā satiksmes apļveida krustojumā.
Pirms 4.martā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Krievijas iedzīvotāji arvien biežāk iziet ielās, lai paustu savu atbalstu vai opozīciju Putinam.
Tūkstošiem Putina atbalstītāju 18.februārī piedalījās demonstrācijās Tālajos Austrumos, Sibīrijā un Sanktpēterburgā, lai atbalstītu viņa kandidēšanu prezidenta vēlēšanās un mazinātu pret Putinu vērsto protestu nozīmi.
Krievijas prezidenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, Centrālā vēlēšanu komisija par prezidenta amata kandidātiem ir reģistrējusi valdošās partijas Vienotā Krievija izvirzīto premjerministru Vladimiru Putinu, Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas izvirzīto Genadiju Zjuganovu, partijas Taisnīgā Krievija izvirzīto Sergeju Mironovu, Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas kandidātu Vladimiru Žirinovski, kā arī neatkarīgo kandidātu uzņēmēju un miljardieri Mihailu Prohorovu.