"Sabiedrotajiem un Krievijai ir dziļas un paliekošas domstarpības Ukrainas jautājumā. Šodien netika panākta vienprātība," pēc tikšanās preses konferencē Briselē atzina Stoltenbergs.
Viņš piebilda, ka "caurskatāmības garā NATO informējusi Krieviju par svarīgajiem lēmumiem drošības palielināšanā, kurus mēs pieņēmām pagājušajā nedēļā Varšavā".
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Varšavā notikušajā alianses samitā tika oficiāli apstiprināts lēmums Polijā un Baltijas valstīs izvietot 4000 vīru lielu NATO kontingentu, lai tādējādi līdzsvarotu Krievijas iespējamās agresijas draudus, kas pieauguši kopš Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksijas 2014.gadā.
Stoltenbergs pavēstīja, ka Krievija no savas puses nākusi klajā ar priekšlikumiem "par gaisa drošību Baltijas jūrā", kur pēdējā laikā vairākkārt tikai par mata tiesu izdevies novērst NATIO un krievu kara lidmašīnu sadursmes.
"Es apsveicu Krievijas signālus par tās vēlmi īstenot riska mazināšanas pasākumus," izteicās alianses ģenerālsekretārs, norādot, ka NATO jau sen uz to mudinājusi.
Viņš piebilda, ka gaida uz tālākām diskusijām šajā jautājumā.