Šāda retorika no Maskavas puses padara saprotamu Rietumu alianses pieaugošo gatavību aizstāvēt savas dalībvalstis, norādīja ģenerālsekretārs.
"Šai Krievijas kodolspēku ieroču žvadzināšanai nav attaisnojuma," preses brīfingā Briselē sacīja Stoltenbergs. "Tas ir destabilizējoši, tas ir bīstami. Tas ir kas tāds, kam mēs pievēršamies, un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc mēs palielinām mūsu gatavību un mūsu spēku sagatavotību."
"Mēs reaģējam, garantējot, ka NATO arī nākotnē ir alianse, kas īsteno savaldīšanas pasākumus un aizsargā visus mūsu sabiedrotos pret jebkādiem draudiem," uzsvēra alianses ģenerālsekretārs.
Krievijas kodolarsenāls šogad tiks papildināts ar vismaz 40 jaunām starpkontinentālajām raķetēm, otrdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Kodolraķetes būs "spējīgas pārvarēt pat tehniski vismodernākās pretraķešu sistēmas," militārās rūpniecības forumā Maskavas reģionā sacīja Putins.
ASV nedēļas nogalē atklāja, ka plāno izvietot Baltijas valstīs tankus un iznīcinātājus, lai vairotu drošības sajūtu pie Krievijas robežas esošajās NATO sabiedroto valstīs.
Komentējot Vašingtonas ieceri, Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Anatolijs Antonovs paziņoja, ka NATO velk Krieviju iekšā jaunās bruņošanās sacensībās.
Krievija pirmdien draudēja atbildēt uz jebkuru militāru spēku savilkšanu pie tās robežām.