Atbilstoši oficiālajiem datiem no janvāra līdz augustam Krievijā ieradušies teju 444 000 migrantu, bet aizbraukuši vairāk nekā 506 000. Tādējādi izceļojošo migrantu skaits bijis par 62 500 lielāks nekā ieceļojošo.
Tik liela migrantu aizplūšana nav bijusi pat 2020.gadā, kad sākās Covid-19 pandēmija.
Līdz pilna apjoma kara sākumam peļņā uz Krieviju aktīvi brauca ukraiņi.
2021.gada pirmajos astoņos mēnešos migrantu pieplūduma ziņā ar 34 600 Ukraina ārvalstu vidū bija otrajā vietā aiz Tadžikistānas ar tās 49 200.
Šā gada astoņos mēnešos aizbraukušo Ukrainas migrantu skaits atbraukušo pārsniedza par 8500. Atplūdu rekordistu vidū ir Armēnija (mīnus 15 700), Kirgizstāna (mīnus 14 000), Uzbekistāna (mīnus 13 700). Vairāk atbraukušo nekā aizbraukušo ir tikai no vienas valsts - Tadžikistānas. Tomēr pieplūdums ir mazāks nekā pirms gada - plus 41 700.
Oktobrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par nepieciešamību koriģēt patlabanējo migrācijas politiku.
Tai jāņem vērā visi "potenciālie izaicinājumi", apgalvoja Kremļa saimnieks.
Eksperti uzskata, ka nosacījumi migrantiem tiks padarīti stingrāki, un tas nozīmē, ka viņu paliks vēl mazāk.
Savukārt atbilstoši aptaujām Krievijas iedzīvotāji nevēlas strādāt darbus, ko šobrīd veic migranti, par tādu atalgojumu, kādu saņem migranti.