Krieviju neapmierina SVF noteikumu maiņa par labu Ukrainai

"Tomēr mūs satrauc fakts, ka fonda politikas izmaiņas tiek virzītas ārkārtīgi politizētā Ukrainas parāda pārstrukturēšanas jautājuma kontekstā."SVF ceturtdien paziņoja, ka tas strādā pie reformas aizdevumu politikā, lai atvieglotu nosacījumus "rūpīgi iezīmētos apstākļos". Tas palīdzētu saglabāt milzīgo palīdzības paketi Ukrainai.Trīs miljardus dolāru vērtā parāda atmaksa Krievijai Ukrainai jāveic līdz gada beigām, un Maskava atteikusies vienoties par parāda atlikšanu. Tas apdraud arī SVF nodrošināto 17,5 miljardus ASV dolārus vērto palīdzības paketi Ukrainai, par kuru tika panākta vienošanās martā.Saskaņā ar pašreizējiem SVF iekšējiem noteikumiem fonds nevar aizdot naudu valstij, ja tā nespēj veikt parāda maksājumu valsts sektorā, piemēram, citai valdībai. Tas nozīmē, ka SVF vajadzētu pārtraukt kreditēt Ukrainu Krievijai neatmaksātā parāda dēļ."Jaunā fonda politika nozīmē, ka tas aizdos valstij, kura joprojām ir parādā valsts kreditoriem, tikai tad, ja tā labticīgi centusies, bet nav panākusi vienošanos ar saviem valsts kreditoriem," skaidroja Siluanovs."Tomēr Ukraina šādas pārrunas ar Krieviju nav veikusi, " apgalvoja ministrs.SVF spiesta, Ukraina ir panākusi vienošanos ar privātajiem kreditoriem, kas paredz dzēst tās 3,6 miljardus dolāru vērto parādu un pārcelt termiņus 8,5 miljardu dolāru atmaksai.Ceturtdien izplatītajā paziņojumā Ukrainas Finanšu ministrija paziņoja, ka pārstrukturēšanā iesaistītie kreditori saņems jaunu Ukrainas valsts galvojumu 12.novembrī.Krievijai tā piedāvāja līdz ceturtdienai pieņemt šādus pašus pārstrukturēšanas nosacījumus vai vērsties tiesā.Maskava šo aizdevumu izsniedza Ukrainas kādreizējam prezidentam Viktoram Janukovičam 2013.gada beigās, un Kijeva to uzskata par kukuli, kuru Maskava viņam devusi par atteikšanos no vienošanās par tuvākām saitēm ar Eiropas Savienību (ES).Ukraina uzskata, ka parāds būtu uzskatāms par komerciālu aizdevumu, nevis oficiālu vienošanos starp divām valstīm.Janukoviča lēmums atteikties no asociācijas līguma ar ES izraisīja protestus, kas noveda pie viņa gāšanas. Tai savukārt sekoja Maskavas īstenotā Krimas aneksija un iebrukums Ukrainas kontinentālās daļas austrumos.