«Mēs sakāvām Hitleru, mēs sakausim Putinu,» skandēja sanākušie, aicinot saukt tiesas priekšā prezidenta sabiedrotos. Viens no gājiena organizatoriem - Aleksandrs Belovs - AFP skaidroja, ka «Putins ir kriminālā režīma galva. Ļaudis no viņa ir noguruši».
«Krievija pieder mums,» sauca gājiena dalībnieki. Kā ziņoja NEWSru.com, netrūka arī ekstrēmāku izsaucienu, piemēram, «Slava Breivīkam!», norādot uz norvēģu labējo ekstrēmistu Andersu Bēringu Breivīku, kuram piespriests 21 gada cietumsods par 77 cilvēku slepkavību 2011. gada jūlijā.
Organizatori vēsta, ka maršā pulcējušies ap 10 tūkstošiem cilvēku. Pēc policijas aplēsēm, sanākuši ap sešiem tūkstošiem.
Maskavas centrā policija aizturējusi 25 cilvēkus, kas bija tērpušies melnos militāra stila mēteļos, pie kuriem bija piespraustas nozīmītes ar nacistu svastiku, vēstīja RIA Novosti. Maskavas metro pēc marša izcēlās kautiņš starp akcijas dalībniekiem un sanākušajiem antifašistu aktīvistiem, vairāki cilvēki ievainoti.
Nacionālistu organizētie marši notika vairākās Krievijas pilsētās. Policija aizturēja aptuveni 90 cilvēku, kas bija pulcējušies uz nesankcionētu gājienu Jekaterinburgā. Lielākā daļa aizturēto ir nepilngadīgi. Par bērnu likumpārkāpumiem informēti vecāki.
Nacionālisti savu ideju popularizēšanai iecienījuši 4. novembri jeb Tautas vienotības dienu, kas valstī iedibināta 2005. gadā. Šī diena ieviesta, lai pieminētu Maskavas atbrīvošanu no poļu iebrucējiem 1612. gadā. Par godu šim notikumam 4. novembris Krievijā bija svētku diena līdz pat 1917. gada revolūcijai.