"Protams, Krievija atbildēs ar tādiem pašiem pasākumiem," Puškova teikto citē krievu ziņu aģentūras.
Tas novedīs pie "bezprecedenta starpparlamentāro attiecību iesaldēšanas" un traucēs tādu starptautisko organizāciju kā Eiropas Padome un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) darbu, brīdinājis Puškovs. "Tas būs sliktāk nekā Aukstā kara laikā, kad šādi kontakti ļāva nedaudz mazināt starptautisko spriedzi."
Viņš arī norādījis, ka gadījumā, ja ES nolems iesaldēt attiecības ar Maskavu, Krievija vienkārši meklēs tās citur.
"Parlamentārieši veidos attiecības ar citiem likumdevējiem ārpus Eiropas. Tās ir tikai 28 valstis. Pasaule nav vienīgi ES," uzsvēris Krievijas parlamenta apakšnama ārlietu komitejas vadītājs.
Kā ziņots, ES dalībvalstis panākušas sākotnējo vienošanos par iespējamām sankcijām pret Krieviju.
Ziņu aģentūras Reuters rīcībā nonākušajā septiņas lapaspuses garajā dokumenta projektā sīki aprakstītas iespējamās sankcijas, tostarp ceļošanas ierobežojumi un līdzekļu iesaldēšana, kas varētu tikt pieņemtas, ja Maskava nemainītu savu rīcību Krimā un nesāktu sarunas ar starptautiskajiem starpniekiem ar mērķi atrisināt krīzi Ukrainā.
Ja bloka ārlietu ministri pirmdien paredzētajā sanāksmē apstiprinās sankciju noteikšanu, tā būs pirmā reize kopš Aukstā kara beigām, kad ES pret Krieviju vērsusi sankcijas.
"Dalībvalstis veiks nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu to fizisko personu iebraukšanu vai caurbraukšanu caur to teritorijām, kuras grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību," teikts dokumenta 1.pantā.
Otrajā pantā noteikts, ka minēto personu finanšu līdzekļi un ekonomiskie resursi ES dalībvalstīs tiks iesaldēti.
Sankciju projekts apstiprināts ar tā dēvēto klusēšanas procedūru, saskaņā ar kuru teksts tiek uzskatīts par pieņemtu, ja neviens neizsaka iebildumus.
Pirmdien Briselē tiksies ES ārlietu ministri, un, ja vien līdz tam laikam Krievijas nostāja Ukrainā nebūs būtiski mainījusies, ministri, domājams, apstiprinās sankcijas Krievijai.
Lai gan sankciju projekts jau ir apstiprināts, vēl nav skaidrs, pret kurām personām tās varētu tikt vērstas.
Otrdien par to notika pārrunas Londonā, kur pulcējās Lielbritānijas, ASV, Itālijas, Francijas, Vācijas, Šveices, Japānas un citu valstu pārstāvji.
"Cik es saprotu, sanāksmē tika detalizēti apspriesti [to personu] vārdi", pret kurām varētu tikt vērstas sankcijas, atklāja kāda vārdā neminēta ES amatpersona. "Noteikts saraksts vēl nav izveidots, taču tas būs gatavs līdz pirmdienai."
Eiropas amatpersonas ļāvušas noprast, ka sankciju sarakstā nebūs iekļauts nedz Krievijas prezidents Vladimirs Putins, nedz ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, lai nenoslēgtu saziņas kanālus.
Sankcijas varētu tikt vērstas pret Putinam pietuvinātām personām drošības dienestos un armijā, kā arī vairākiem Krievijas parlamenta deputātiem.
ES un ASV cenšas koordinēt ierobežojumu noteikšanu Krievijai un aicinājušas citas valstis, tostarp Kanādu, Japānu, Turciju un Šveici, sekot to piemēram, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku ietekmi.
Ja Krievija nereaģēs uz šo spiedienu, ES gatava spert tālākus soļus, iespējams, nosakot ieroču embargo un citus ar tirdzniecību saistītus ierobežojumus. Turklāt varētu tikt noteiktas sankcijas arī pašam Putinam.