Viņi gan joprojām netiek uzklausīti, un Kremlis liek noprast, ka neuzskata to par problēmu, kuras risināšanai īpaši būtu jāpievēršas. Pērn Krievijas Centrālā banka gan ieteica komercbankām konvertēt klientu nekustamā īpašuma kredītus, kas ņemti ārzemju valūtā, rubļos pēc aizņēmējiem izdevīgāka kursa, taču tas nebija rīkojums, bet tikai ieteikums. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka valdības atbalsts aizņēmējiem ārvalstu valūtā nedrīkst būt lielāks nekā tiem, kas aizņēmušies rubļos.
Tāpēc valūtas hipotēku ņēmēju kustība janvāra beigās īpaši aktivizēja protestus, bloķējot bankas.
Reuters raksta par maskaviešiem Kirilu un Zlatu Fatejeviem. Viņi 2007. gadā iegādājās Maskavā dzīvokli, paņemot bankā aizņēmumu ASV dolāros uz 10 gadiem ar gada procentmaksājumiem ap 10% apmērā.
Tolaik kurss bija 25 rubļi par dolāru. Šā gada janvārī tas nokritās līdz 85 rubļiem par dolāru, izraisot daudzu ģimeņu nespēju veikt mēneša maksājumus. Fatejevi noraida pieņēmumus, ka vienkārši izvēlējušies riskēt, neņemot aizņēmumu rubļos. Tolaik viņu aptaujātās bankas bijušas ar mieru piešķirt aizdevumu tikai dolāros. "Putins saka, ka valūtas aizņēmēji paši uzņēmās riskus. Taču tad ir jāpaskaidro, kas ir riski? Vai mūsu valdības ekonomiskās politikas izgāšanās ir mūsu – aizņēmēju – risks?" sarunā ar Reuters jautā Fatejevs.