Izdodot šo rīkojumu, Putins pārsniedzis savas pilnvaras, sacīja Popovs. Ierobežot piekļuvi informācijai var tikai ar federālo likumu, nevis ar likumam pakļautiem aktiem, paskaidroja advokāts.
Rīkojumā ir arī citas "būtiskas nesakritības ar federālo likumdošanu", norādīja advokāts.
Putins maija beigās piemēroja valsts noslēpuma statusu datiem par Aizsardzības ministrijas militārpersonu zaudējumiem specoperācijās miera laikā. Iepriekš par slepeniem bija atzīti vienīgi dati par kritušajiem kara laikā.
Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs vēlāk taisnojās, ka šis solis neesot saistīts ar notikumiem Ukrainā.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Vienošanās par pamieru Ukrainas austrumos, kura ar Vācijas un Francijas atbalstu februārī tika panākta Minskā, paredzēja ugunspārtraukšanu no 14.februāra pusnakts, smago ieroču atvilkšanu un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāju pielaišanu pamiera novērošanai. Tomēr vienošanās pilnībā joprojām nav ievērota, un epizodiskas sadursmes Ukrainas austrumos turpinās.
Komanda 29, kurā ietilpst juristi, žurnālisti un sabiedriskie darbinieki, tika izveidota pēc tam, kad Informācijas brīvības fonds tika atzīts par "ārvalstu aģentu".