Portāls Diena.lv jau aizvadītajā nedēļā rakstīja, ka Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova izteica pieņēmumu - Krievijas atbildes soļi varētu pieņemt konkrētu veidolu šonedēļ.
Ja Valsts dome trešdien apstiprinās ierosinātos grozījumus mediju likumā, tie varētu stāties spēkā jau nākamnedēļ.
Jaunais likums "sniedz atbilstošajām valdības institūcijām iespēju klasificēt medijus, kas saņem finansējumu no aizrobežas, kā ārvalstu aģentus," norādīja Tolstojs.
Domājams, ka šo "ārvalstu aģentu" sarakstu uzturēs Tieslietu ministrija, kas jau tagad veido to nevalstisko organizāciju sarakstu, kas pasludinātas par "ārvalstu aģentiem".
Uz jautājumu, kuri mediji konkrēti varētu tikt atzīti par "ārvalstu aģentiem", Tolstojs atbildēja, ka "tie ir mediji, kas saņem naudu no ārvalstu valdībām, neatkarīgi no to īpašnieku struktūras".
Tajā pašā laikā saskaņā ar aģentūras TASS sniegto informāciju par "ārvalstu aģentiem" var tikt atzīti jebkuri mediji, kurus finansē "starptautiskās vai ārvalstu organizācijas" vai arī ārvalstnieki.
Tolstojs norādīja, ka "ārvalstu aģentu" sarakstā iekļautie mediji tiks pakļauti tādiem pašiem noteikumiem kā nevalstiskās organizācijas, kas iekļautas šādā sarakstā, pamatojoties uz 2012.gadā pieņemto likumu.
Šādiem medijiem būs jāsniedz "atbilstošas atskaites un, visticamāk, jāmarķē savi produkti," piebilda parlamenta apakšpalātas vicespīkers.
Daudzas nevalstiskās organizācijas, kas tikušas pakļautas 2012.gada likuma normām, bijušas spiestas pārtraukt savu darbību.
Kovbojs