Trešdien izskanējušas ziņas, ka, reaģējot uz situācijas saasināšanos Ukrainā, NATO varētu izvērtēt jautājumu par pastāvīgu sauszemes spēku kontingentu izvietošanu Austrumeiropā.
"Krievija ir kodolvalsts. Ja [no NATO puses] būs aktivitāte, ņemsim un pārsviedīsim Iskanderu divizionu un Kaļiņingradas apgabalu," sarunā ar aģentūru RIA Novosti izteicies Bužinskis.
Tomēr viņš piebildis, ka NATO nolūki pastiprināt savu klātbūtni Austrumeiropā esot tikai pret Maskavu uzsāktā ASV "informatīvā kara" sastāvdaļa un ka reālu draudu Krievijai neesot.
"Es Eiropā neredzu bruņota konflikta izcelšanās briesmu starp Krieviju un NATO, izmantojot sauszemes grupējumus. Nekādu militāru draudu [Krievijai] nav, tas ir informatīvais karš," norādīja ģenerālis.
Par iespējamo raķešu Iskander izvietošanu Kaļiņingradā 2008.gadā jau paziņoja toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, reaģējot uz Vašingtonas ieceri Austrumeiropā izvietot ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas objektus.
Tikmēr Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Francs Kļincevičs izteicies, ka NATO, visticamāk, pieņems lēmumu par pastāvīgu karaspēka izvietošanu Austrumeiropas valstīs, kas izsaukšot lielu "skandālu".
Tomēr Krievija gatavojoties izmantot diplomātisko kanālus, lai šīm valstīm paskaidrotu, ka "NATO objektu izvietošana to teritorijā automātiski nostāda šīs valstis zem sitiena".
"Nopietns objekts Lietuvas teritorijā, jebkāda moderna kodolmunīcija, un Lietuvas faktiski nav, un jāsaprot, ka valstij un šīs valsts politiķiem tā ir nopietna problēma," draudējis Kļincevičs.
Tajā pašā laikā Krievijas parlamenta augšpalātas - Federācijas padomes - komitejas loceklis Dmitrijs Sabļins atzinis, ka nepieciešamības pēc "simetriskiem pasākumiem" pagaidām neesot. "Mūsu bruņotie spēki lems par atbildes reakciju, reaģējot uz konkrētu alianses rīcību," norādījis likumdevējs.