Tās veto ANO Drošības padomei trešdien neļāva pieņemt rezolūciju, kurā Srebrenicas slaktiņš oficiāli tiktu atzīts par genocīdu, lai gan šāds formulējums jau vairākkārt izskanējis Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla spriedumos, piektdien, 10.jūlijā, vēsta laikraksts Diena.Gaidāms, ka sestdien Bosnijā desmitiem tūkstošu cilvēku pulcēsies, lai pieminētu astoņu tūkstošu musulmaņu vīriešu un zēnu nogalināšanu dažu dienu laikā 1995.gada jūlijā. Reuters ziņo, ka lielajā Srebrenicas slaktiņa upuru kapsētā tiks guldītas vēl 136 nesen identificēto cilvēku mirstīgās atliekas. Pat divas desmitgades pēc traģēdijas joprojām mežos un laukos ap Srebrenicu tiek atrastas vietas, kurās Bosnijas serbu spēki aprakuši noslaktētos, cenšoties slēpt nozieguma pēdas. Šonedēļ ANO Drošības padomei neizdevās pieņemt Lielbritānijas ierosināto rezolūciju, kuras projektā bija ierosināts atzīt Srebrenicas slaktiņu par genocīdu, jo tas būtu pamats samierināšanai nākotnē.Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins, kurš vienīgais no ANO DP 15 locekļiem uzlika projektam veto, to nosauca par "nekonstruktīvu, konfrontējošu un politiski motivētu, vēsturi izkropļojošu un vienu pusi konfliktā vainojošu". Balsojumā atturējās Ķīna, Nigērija, Angola un Venecuēla.
Krievija ar savu veto liedz ANO DP atzīt Srebrenicas slaktiņu par genocīdu
Pat divdesmit gadu pēc lielākā masu slaktiņa Eiropā kopš Otrā pasaules kara tā plēstie emocionālie ievainojumi nav sadzijuši, joprojām nav notiesāti galvenie šausminošā nozieguma izplānotāji un pavēļu devēji. Nedēļā, kad tiek pieminēti masu slepkavības upuri, sāli to tuvinieku brūcēs piebērusi Krievija.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.