"Krievijas militārā intervence Ukrainā ir acīmredzama. Droši vien īstermiņa mērķis ir izveidot prokrievisku marionešu pusvalsti Krimā," tviterī raksta Bilts.
"Nevienai valstij nav tiesības militāri iejaukties citas suverēnas valsts vietējās problēmās," uzsvēra ministrs.
"Es baidos, ka šobrīd Krimā tiek izspēlēts scenārijs, kuru mēs esam redzējuši jau agrāk. Krievija veido jaunas pelēkās zonas un iesaldētus konfliktus," raksta Bilts.
LETA jau ziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins sestdien lūdzis parlamenta augšpalātai atļauju izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās situācijas normalizācijai valstī, teikts Kremļa paziņojumā.
"Sakarā ar ārkārtējo situāciju Ukrainā, draudiem Krievijas Federācijai pilsoņiem, mūsu tautiešiem, Krievijas Federācijas militārā kontingenta personālsastāvam, kas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem dislocēts Ukrainā (Krimas Autonomajā Republikā), pamatojoties uz Krievijas Konstitūcijas 102.panta 1.daļas punktu "g", iesniedzu Krievijas Federācijas Federālajā Padomē lūgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās situācijas normalizācijai šajā valstī," norāda Kremlis.
Tikmēr Federālā Sapulce vērsusies pie Putina, norādot, ka atteikšanās pildīt 21.februāra vienošanos par situācijas normalizāciju Ukrainā rada reālus asinsizliešanas draudus Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos un humānas katastrofas briesmas visā valstī.
Vadoties pēc vairākkārtējiem Krimas autonomās republikas vadības un Krimā dzīvojošo Krievijas pilsoņu lūgumiem, Federālā Padome aicina valsts galvu "veikt izsmeļošus pasākumus Ukrainā dzīvojošo Krievijas pilsoņu, mūsu tautiešu un Ukrainā esošo Krievijas bruņoto spēku personālsastāva dzīvības un drošības aizsargāšanai".
Pirms tam Krievijas parlamenta augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko sestdien paziņoja, ka parlamentā tiek pieļauta iespēja ievest Krimā ierobežotu Krievijas karaspēka kontingentu, lai garantētu Krievijas Melnās flotes un tur esošo krievu drošību.
"Iespējams, šajā situācijā, vadoties pēc Krimas valdības lūguma, pat jāieved ierobežots mūsu spēku kontingents, lai garantētu Melnās flotes un Krimas teritorijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu drošību. Lēmums, protams, jāpieņem mūsu valsts prezidentam, virspavēlniekam. Taču šodien, ņemot vērā situāciju, nevar izslēgt pat šādu variantu. Mums ir jāaizsargā cilvēki," paziņoja Matvijenko.
Iepriekš Krievijas Valsts domes spīkers Sergejs Nariškins pavēstīja, ka dome vērsusies pie prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu spert soļus situācijas stabilizēšanai Krimā, paziņojis.
"Valsts domes padome deputātu vārdā pieņēmusi aicinājumu Krievijas Federācijas prezidentam, kurā deputāti lūdz prezidentu spert soļus situācijas stabilizēšanai Krimā un izmantot visas esošās iespējas Krimas iedzīvotāju aizsardzībai pret patvaļu un vardarbību," žurnālistiem paziņoja Nariškins.
LETA jau ziņoja, ka Krimas premjerministrs Sergejs Aksenovs sestdienas rītā lūdza Krievijas palīdzību, jo Ukrainas centrālā vara no amatiem atlaidusi Krimas milicijas vadību, taču jaunos priekšniekus Sevastopole neatzīst.
Krievija solīja "neatstāt bez uzmanības" Krimas jaunā premjera aicinājumu palīdzēt nodrošināt mieru un kārtību Krimas teritorijā.
Naktī uz sestdienu Krimā tika arī paziņots par izformētās milicijas specvienības "Berkut" darbības atjaunošanu.
Vēlāk sestdien Aksenovs atzina, ka pussalas svarīgāko objektu apsardzē iesaistīti Krievijas Melnās jūras flotes karavīri.
"Visi dienesti - Drošības dienests, Iekšlietu ministrija, prokuratūra - strādā ierastajā kārtībā. Visa situācija autonomijā tiek kontrolēta," paziņoja Aksenovs.
"Nokārtota sadarbība ar Melnās jūras floti par svarīgo objektu apsardzi autonomijā. Strādā kopīgas grupas. Es esmu pārliecināts, ka viņi spēs izpildīt uzdevumus sabiedriskās kārtības aizsardzībai," paziņoja Aksenovs.
Ukrainas aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Igors Teņjuhs sestdien paziņoja, ka Krievija savus bruņotos spēkus Krimā palielinājusi par 6000 karavīru, kas ir rupjš ar Krieviju noslēgto līgumu pārkāpums.
"Šajā lakā Krievijas Federācija veikusi savu spēku palielināšanu par 6000 cilvēku, kas ir rupjš pārkāpums. Tāpat uz Krimas Autonomo republiku pārdislocēti 30 bruņutransportieri," valdības sēdē paziņoja Teņjuhs.
Pēc viņa teiktā, krievu karavīri Krimā bloķē administratīvās ēkas un armijas daļas, kas arī ir rupjš līgumu un Budapeštas memorandu pārkāpums.
Kā ziņots, ar automātiem bruņoti armijas formas tērpti cilvēki sestdienas rītā ieņēmuši visas ielas ap ministru kabinetu un parlamentu Krimas pilsētā Simferopolē.
Bruņotajiem cilvēkiem formas tērpi ir bez atpazīšanas zīmēm, sejas segtas maskām. Viņi pilnībā kontrolē ielas ap ministru kabinetu un parlamentu. Parlamenta priekšā izveidotas divas aizsardzības pozīcijas ar ložmetējiem.
Tajā pat laikā militārpersonas netraucē iedzīvotāju transporta kustībai. Krimas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki Simferopolē nav redzami, izņemot autoinspektorus.