Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Avots: Sanktpēterburgas kafejnīcas sprādziena lietā aizturēta sieviete

Krievijā aizdomās par saistību ar sprādziena sarīkošanu svētdien kafejnīcā Sanktpēterburgā aizturēta 1997.gadā dzimusī Darja Trepova, vēsta ziņu aģentūra Interfax, atsaucoties uz informētu avotu.

Sprādzienā tika nogalināts propagandists Vladlens Tatarskis.

Trepova nogādāta pie izmeklētāja, sacījis avots.

Kā norādīja avots, izmeklētājiem ir pamats uzskatīt, ka Trepova uz kafejnīcu atnesusi kasti ar statueti, kurā bija iemontēts spridzeklis.

24.februārī viņa tika aizturēta kopā ar vīru Dmitriju Rilovu pretkara akcijā. Viņu dzīvoklī pēc svētdienas sprādziena notikusi kratīšana.

Svētdienas sprādzienā 32 cilvēki tika ievainoti, bet 24 no viņiem hospitalizēti. 10 ievainoto stāvoklis ir smags.

Ievainoto vidū ir arī kustības "Nemirstīgo pulks" Tallinas koordinators Sergejs Čauļins, kas februārī tika deportēts no Igaunijas.

Kā vēstīja Krievijas mediji, sprādzienu izraisījis pašdarināts spridzeklis, kas bijis paslēpts statuetē, kura uzdāvināta Tatarskim.

Jau pirmajās ziņās pēc sprādziena mediji vēstīja, ka statueti Tatarskim uzdāvinājusi kāda sieviete, kas ieradusies uz kafejnīcā organizēto tikšanos ar blogeri.

Tatarskim, kura īstais vārds ir Maksims Fomins, ir vairāk nekā 560 000 sekotāju platformā "Telegram", un viņš aktīvi atbalstījis Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Sprādziens notika kafejnīcā "Street Food Bar No. 1" Sanktpēterburgas centrā. Kafejnīcu uz vakaru bija noīrējusi grupa "Kiberfront Z", kas sociālajos medijos sevi dēvē par Krievijas informācijas karavīriem.

Atbildību par sprādzienu neviens vēl nav uzņemies, un Iekšlietu ministrija ziņoja, ka visi cilvēki, kas sprādziena brīdī atradās kafejnīcā, iepriekš pārbaudīti.

Tatarska nāvi sprādzienā Sanktpēterburgā komentējis arī Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks.

"Krievijā sākas... Burkā zirnekļi ēd viens otru. Jautājums par to, kad pašmāju terorisms kļūs par iekšpolitiskās cīņas instrumentu, bija laika jautājums, kā nobrieduša augoņa pārrāvums. Krieviju sagaida nenovēršami procesi un Nelaimes 2.0. Pagaidām novērosim," tviterī norādīja Podoļaks.

Krievijas amatpersonas un propagandisti Tatarska slepkavībā jau steidz vainot Ukrainu, kaut arī viņa likvidācijā var būt iesaistīti spēki pašā Krievijā, skaidro ASV Kara studiju institūts (ISW).

Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" dibinātājs Jevgēņijs Prigožins sacījis, ka nesteigtos Tatarska un pērn augustā netālu no Maskavas nogalinātās Darjas Duginas nāvē vainot "Kijivas režīmu", norāda ISW analītiķi.

"Tatarska slepkavība Prigožina bārā, visticamāk, ir daļa no plašākas vispārējās tendences, kas vērsta uz Krievijas iekšējo konfliktu saasināšanu ar Prigožina un "Vagner" līdzdalību," teikts ISW ziņojumā.

Krievijas medijs "Fontanka" un citi mediji norāda, ka Sanktpēterburgas kafejnīca, kur notika sprādziens, savulaik piederējusi Prigožinam.

ASV domnīcas eksperti uzskata, ka propagandista slepkavība, "visticamāk, bija brīdinājums Prigožinam, kas arvien vairāk apšauba Kremļa galvenās propagandas tēzes par karu Ukrainā un pat devis miglainus mājienus par interesi uz Krievijas prezidenta amatu, uz ko viņš varētu konkurēt ar Putinu vai viņa mantinieku".

ISW arī uzskata, ka Krievijas varas pārstāvji, visticamāk, grasās izmantot Tatarska slepkavību, lai pastiprinātu pašcenzūru Krievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju vidū, kas apšauba Krievijas "panākumus" Ukrainā.

"Šī slepkavība padziļina šķelšanos Krievijas militāro blogeru vidē, kas var nākt par labu Kremļa vēlmei pastiprināt kontroli informācijas telpā," norāda ISW.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits