Salīdzinoši pirms trim gadiem šādu viedokli pauduši vien 9% aptaujāto, uzsver The Moscow Times.
Tomēr nospiedošs vairākums jeb 72% aptaujas dalībnieku uzskata, ka Krievijas lēmums noteikt šo ierobežojumu, tādējādi reaģējot uz Rietumu sankcijām, bijis pareizs.
2014. gadā šādu viedokli pauda vēl vairāk - 84% iedzīvotāju.
Sociologs Mihails Mamonovs paudis, ka Krievijas sabiedrības viedokli par labu Rietumvalstu pārtikas produktu ieviešanas aizliegumam visus šos gadus diktējis naidīgums pret Rietumvalstu noteiktajām sankcijām. Tās Krievija izpelnījās par militārajām darbībām Ukrainā, tostarp Rietumvalstu neatzīto Krimas aneksiju.
Aptaujā, kas veikta marta sākumā, piedalījās 1200 cilvēku.
Jāatgādina, ka saskaņā ar Krievijas paziņojumu 2014. gada augustā tika noteikts embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no Eiropas Savienības, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Krievija lepojās, ka līdz ar aizliegumu daudz labāk sokas vietējās produkcijas noiets.
Tomēr nereti parādījās arī ziņas par to, ka Krievijas ražotāji, izmantojot embargo sniegto aizsardzību no ārvalstu konkurences, krietni pazeminājuši savas produkcijas kvalitātes standartus, tādējādi ietaupot uz produktu ražošanas izmaksu rēķina un palielinot savu peļņu. Piemēram, pērn vasarā Krievijas izdevums Fontanka vēstīja par eksperimentu, kurā secināja - Krievijā iespējams iegādāties pat biezpienu, kuru var aizdedzināt un kurš pēc tam deg vairākas minūtes.
Jāatgādina, ka Krievijas noteiktais aizliegums ietekmējis un licis meklēt citus noieta tirgus arī daudziem pārtikas ražotājiem Latvijā.
Tiesa, pērnā gada nogalē izskanēja informācija, ka Krievija varētu atcelt daļu no embargo pasākumiem, tostarp atsākt Latvijā ražotās zivju produkcijas importu.
meh
OO
Dzūlija