Aizdomās turamais Stīgs Engstrems miris 2000.gadā, paziņoja galvenais prokurors Kristers Petešons.
"Es domāju, ka mēs esam aizgājuši tik tālu, cik no mums varēja prasīt," sacīja Petešons. "Tā kā [Engstrems] ir miris, es nevaru viņam izvirzīt apsūdzības vai izvaicāt viņu. Tāpēc es izlēmu slēgt izmeklēšanu."
Engstrems tika izvaicāts kā liecinieks izmeklēšanas sākumā, jo viņš atradās tuvu slepkavības vietai, taču policija viņu uzskatīja par neuzticamu, jo viņš vairākas reizes mainīja savu stāstu.
Zviedrijas mediji Engstremu bija iesaukuši par "Skandia vīru", jo viņš strādāja firmas Skandia ēkā netālu no nozieguma vietas slepkavības vakarā.
Mediji bija izteikuši minējumus, ka Engstrems mainījis savu stāstu, lai slēptu, ka viņš bijis šāvējs.
Kā pavēstīja Petešons, Engstrems mācējis apieties ar ieročiem un bijis šaušanas kluba biedrs un viņam bijis draugs ieroču kolekcionārs, taču "mēs nevaram ielikt šaujamieroci viņa rokā".
Palmes slepkavībā izmantotais revolveris tā arī nav atrasts.
Pēc Petešona teiktā, vairāki liecinieki redzējuši Engstremu nozieguma vietā, aprakstot, kā viņš tobrīd bija ģērbies. Arī Engstrems piezvanījis policijai un sniedzis uzbrucēja aprakstu, taču tas atšķīries no citu liecinieku sniegtā apraksta.
"Informācija liek domāt, ka viņš bija notikuma vietā, taču pavisam citādā lomā, nekā viņš vēlējās pasniegt," sacīja Petešons.
Engstrems bijis pazīstams ar saviem iebildumiem pret Palmes kreisi orientēto politiku. Viņš nomira 2000.gadā 66 gadu vecumā.
59 gadus veco Palmi līdz šim nenoskaidrots uzbrucējs nogalināja 1986.gada 28.februārī, premjeram kopā ar laulāto draudzeni Līsbeti ejot pa ļaužu pilnu Stokholmas ielu.
Palmes lietā nopratināti vairāk nekā 10 000 cilvēku un vairāk nekā 130 uzņēmušies atbildību par šo noziegumu, tomēr lieta joprojām nav atrisināta.
Uzbrukumā premjeram tika ievainota arī viņa sieva. Vēlāk viņa kā šāvēju identificēja sīku noziedznieku un narkomānu Kristeru Petešonu, kurš tika notiesāts par Palmes slepkavību. Taču spriedums vēlāk tika atcelts, un slepkavība atkal ieguva neatklāta nozieguma statusu.
Petešons nomira 2004.gadā, bet Palmes atraitne aizgāja mūžībā 2018.gadā.
Izmeklētāji par Palmes slepkavību citu starpā turējuši aizdomās arī kurdu separātistu organizāciju "Kurdistānas Strādnieku partiju" (PKK), Zviedrijas armiju un policiju un Dienvidāfrikas Republikas slepeno dienestu.
Prokurors Kristers Petešons izmeklēšanu Palmes slepkavības lietā pārņēma 2017.gadā.
Palmes slepkavība savulaik izraisīja šoku Zviedrijas sabiedrībā un satricināja Zviedrijas kā miermīlīgas un drošas valsts tēlu, kur politiķi sabiedrībā var atrasties, neraizējoties par savu drošību.
papildināta informācija pēc 6. rindkopas
vēsture
ARTE docs