Pēc tikšanās ar ES veselības un patērētāju politikas komisāru Tonio Borgu ministre intervijā ziņu aģentūrai TT norādīja, ka šis konflikts ilgst jau gadiem ilgi. "Atkarībā no tā, kas tieši direktīvā būs teikts (..), mēs saskarsimies ar karu," norādīja ministre. "Es vēl nevaru izpaust savu cīņas stratēģiju. Mums jāpanāk, lai Eiropas Parlamenta (EP) locekļi darbojas zelējamās tabakas labā, (..) pamatā mums jādarbojas katrā līmenī, cik spējam," norādīja ministre.
Zviedru laikraksts Aftonbladet pagājušajā nedēļā ziņoja, ka Eiropas Komisija vēlas, lai visi tabakas izstrādājumi saturētu vismaz 85% tabakas. Zviedrijā izplatītā zelējamā tabaka satur tikai aptuveni 50% tabakas. Sarunā ar Zviedrijas tirdzniecības ministri Borgs noliedzis, ka jaunā direktīva pieprasīs lielāku tabakas koncentrāciju tabakas produktos, atklāja Bjerlinga.
Pievienojoties ES, Zviedrija 1994.gadā panāca izņēmumu attiecībā uz zelējamo tabaku. Tiek uzskatīts, ka tieši zelējamās tabakas lietošana ir samazinājusi saslimšanu ar plaušu vēzi zviedru vīriešu vidū, jo cigarešu vietā viņi izvēlējušies zelējamo tabaku. "Es sacīju viņam [Borgam], ka viņu ieņemtajai pozīcijai šajā jautājumā jābūt balstītai zinātnē. (..) Es nedomāju, ka viņi to ir darījuši agrāk, kas skaidrs, piemēram, kad viņi saka, ka visa veida zelējamā tabaka izraisa vēzi," norādīja Bjerlinga.