Viņš norādīja, ka Krievijas invāzija Ukrainā ir apturēta, ukraiņiem ir izdevies atkarot daļu teritorijas, iespējams, mazākā mērā, nekā bija gribēts vasarā. Tagad karš ir iegājis ilgstošā fāzē un kļuvis par resursu karu. Kļava atzīmēja, ka ir nepieciešama pieejas maiņa - Ukrainas pusē ir jānotiek resursu mobilizācijai, jāsakārto mobilizācijas sistēma. Šie ir jautājumi, kas ir Ukrainas parlamenta dienaskārtībā.
Vēstnieks sacīja, ka Ukraina ir demokrātiska valsts, un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis respektē ukraiņu tautas viedokli - prezidents nepiekritīs kompromisiem par jebkādu mieru, kas paredz teritoriju atdošanu Krievija, vai okupēto teritoriju atstāšanu Krievijas kontrolē.
"Viens naratīvs, kas dominē Ukrainas informatīvajā telpā ir tāds, ka Krievijai nedrīkst uzticēties. Krievija ir pārkāpusi vairākumu vienošanos un līgumus, ko tā pati ir parakstījusi. Ukrainā valda viedoklis, ka jebkuru pamieru, miera līgumu Krievija izmantos, lai iegūtu atelpu un gatavotos nākamajam uzbrukumam Ukrainai," sacīja Kļava.
Pēc Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa paustā, arī ASV prezidents Džo Baidens ir paudis nostāju, ka jānodrošina Ukrainas uzvara pār Krievijas agresiju. Viņš sacīja, ka aizvadīto traģisko divu gadu laikā, NATO ir gandrīz vienbalsīgs atbalsts Ukrainas centieniem - ir jāturpina militārās piegādes, ir definētas jomas, kuras ir papildus vajadzības, ieskaitot, piemēram, artilērijas šāviņus, kuri Ukrainā nepietiek.
"Mēs redzam, ka arī Krievijas pusē artilērijas šāviņu nepietiek. Ja viss būtu tik spīdoši kā saka Kremļa propagandisti, amatpersonas, ieskaitot [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu, tad Krievija nemeklētu artilērijas šāviņus Korejā un nemeklētu dronus Irānā. Jā, šis karš ir iegājis resursu pietiekamības fāzē. Ukrainas spējas atgūt teritorijas, kuras Krievija joprojām okupē, būs atkarības no tā, cik ātri Rietumi spēs sniegt nākamās atbalsta paketes," teica Riekstiņš.
Viņš norādīja, ka absolūtais vairākums NATO dalībvalstis uzskata, ka šis nav stāsts tikai par Ukrainu. Tas ir stāsts par to, kāda būs drošība Eiropā un aiz Eiropas robežām, kā konflikta galarezultāts ietekmēs drošības arhitektūru, jo tā ietekmēs jebkuru Eiropas valsti un NATO dalībvalsti.