Jaunā prezidenta inaugurācija notiek brīdī, kad Austrijas valdošās koalīcijas - Sociāldemokrātu partijas (SPÖ) un konservatīvās Tautas partijas (ÖVP) - vidū valda nopietna krīze, kas radījusi spekulācijas par iespējamām pirmstermiņa vēlēšanām.
SPÖ pārstāvošais kanclers Kristians Kerns piektdien nāca klajā ar ultimātu, aicinot ÖVP pārstāvošo vicekancleru un ekonomikas ministru Reinholdu Miterlēneru kopīgi izstrādāt programmu par darbavietu radīšanu, ekonomisko izaugsmi un izglītību.
Vairums sabiedriskās domas aptauju liecina, ka vispopulārākā partija Austrijā ir galēji labējā Brīvības partija (FPÖ), kurai seko abas valdošās partijas.
Van der Bellens amatā nomaina sociāldemokrātu Heincu Fišeru. Prezidentam Austrija ir lielākoties ceremoniāla loma, tomēr pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām viņš varēs nosaukt jauno kancleru.
Austrijā prezidenta ievēlēšanai šogad bija vajadzīgi vairāki mēneši, līdz beidzot 4.decembrī tajās uzvarēja neatkarīgais kandidāts van der Bellens.
Atkārtotajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā van der Bellens ieguva 53,79% balsu, bet viņa sāncensis galēji labējās Brīvības partijas (FPÖ) kandidāts Norberts Hofers - 46,21% balsu.
Hofers vairākkārt paziņoja, ka viņa partija šoreiz neapstrīdēs vēlēšanu rezultātus.
Pirmajā vēlēšanu kārtā, kas notika 24.aprīlī, uzvarēja Hofers, pirmo reizi pēckara Austrijas vēsturē izspiežot no cīņas otrajā kārtā abu lielāko tradicionālo partiju - SPÖ un ÖVP - kandidātus.
Taču 22.maijā notikušajā otrajā kārtā ar niecīgu balsu pārsvaru uzvarēja van der Bellens, par kuru saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem balsoja 50,3% austriešu, kamēr Hoferu atbalstīja 49,7% vēlētāju.
Sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti, kas tika iegūti pēc biļetenu saskaitīšanas vēlēšanu iecirkņos, balsošanas dienas vakarā liecināja, ka Hofers ir vadībā ar 3,8 procentpunktu lielu pārsvaru, taču situāciju mainīja pa pastu nobalsojušie, kas sasniedza rekordlielu skaitu - 700 000.
Jau tūlīt pēc vēlēšanām FPÖ politiķi un partijas atbalstītāji sāka runāt par pieļautajiem pārkāpumiem, tostarp par pāragru pa pastu saņemto biļetenu aplokšņu atvēršanu.
FPÖ vērsās Konstitucionālajā tiesā, kas, ņemot vērā masveida pārkāpumus, kuri tika pieļauti pa pastu saņemto biļetenu skaitīšanā, 2.jūlijā vēlēšanu rezultātus anulēja.
Sākotnēji atkārtotās vēlēšanas bija paredzēts sarīkot 2.oktobrī, taču tās atkal nācās atlikt, jo izrādījās, ka balsošanai neklātienē paredzēto aplokšņu līme ir nekvalitatīva un tās pašas veras vaļā, radot risku, ka vēlēšanu rezultātus atkal varētu apstrīdēt.