Prezidenta vēlēšanas tika uzskatītas par nopietnu pārbaudījumu kristīgo demokrātu un brīvo demokrātu koalīcijas stabilitātei. Vācijas prezidents tiek ievēlēts īpašā asamblejā, kurā piedalās parlamenta apakšpalātas deputāti un federālo zemju pārstāvji. Asamblejā ir 1244 delegāti, tādēļ uzvarai bija nepieciešams 623 delegātu atbalsts.
Vairāk kā deviņas stundas ilgais balsošanas maratons parādīja, ka daudzi delegāti ignorēja koalīcijas disciplīnu. Pirmajās divās kārtās K. Vulfam neizdevās iegūt balsu vairākumu, lai gan teorētiski valdošā koalīcija varēja rēķināties ar 644 delegātu balsīm. 51 gadu vecais K. Vulfs uzvarēja tikai trešajā kārtā, kad viņa uzvaru nodrošināja 625 delegātu atbalsts. Par opzoīcijas izvirzīto kandidātu Joahimu Gauku nobalsoja 494 delegāti, ziņo DPA.
Ārkārtas prezidenta vēlēšanas bija nepieciešamas, jo līdzšinējais prezidents Horsts Kēlers maija beigās negaidīti atkāpās no amata. Šādu lēmumu viņš pieņēma pēc tam, kad tika asi kritizēts par nepārdomātiem izteikumiem, kas varēja radīt nepareizu priekšstatu par Vācijas militārām interesēm ārzemēs un misiju Afganistānā. Vācijas prezidentam ir galvenokārt ceremoniāla loma un ierobežotas pilnvaras.