Atklātībā Luke turpina slavināt AfD veiksmes stāstu, apgalvojot, ka partijai izdevies mest izaicinājumu valdības piekoptajai politikai, kuras mērķis bijis stiprināt Eiropas dienvidvalstu novājinātās ekonomikas.
Taču haoss, kas pēdējo mēnešu laikā valda partijas iekšienē, drīzāk līdzinās naidīgu ģimenes locekļu saietam, nevis tai "viedokļu dažādībai", kuru mēģina medijiem uzburt pats Luke.
Gada sākumā AfD Brandenburgas un Saksijas zemju vietējo nodaļu vadītāji Aleksandrs Gaulands un Frauke Petrija mēģināja iegrožot Lukes varu un panākt partijas nosliekšanos vēl tālāk pa labi Vācijas politiskajā spektrā.
Tomēr Lukem partijas kongresā janvārī izdevās saglabāt savu kontroli pār AfD, jo ar nelielu balsu vairākumu delegāti noraidīja Austrumvācijas dumpinieku iecerēto apvērsumu.
Tagad vēl viens politiķis no savulaik komunistu jūgā bijušās valsts austrumdaļas uzņēmies labējo dumpinieku līdera lomu.
AfD Tīringenes nodaļas priekšsēdētājs Bjerns Heke martā nāca klajā ar "Erfurtes rezolūciju", kurā partijas vadība apsūdzēta savu dibinātāju ideālu "nodevībā".
Hekes deklarāciju parakstījuši 1400 AfD biedri, un īpaši lielu atbalstu tā izpelnījusies gados jaunāko biedru vidū.
Taču vienlaikus tā izraisījusi ievērojamu satraukumu mērenāk noskaņoto biedru rindās.
Nesen kādam ziedojumam, ko partija saņēma vasarā paredzētā kongresa rīkošanai, bija pievienota norāde: "Tam, lai AfD paliktu kā pilsoniska alternatīva un nepārvērstos galēji labējā margināļu partijā. Nē Bjernam Hekem!"
Šķiet, ka iekšējās nesaskaņas sākušas ietekmēt arī AfD popularitāti. Aptaujas liecina, ka visas Vācijas mērogā atbalsts eiroskeptiķiem svārstās piecu līdz sešu procentu robežās, pavisam nedaudz virs procentu barjeras, kas noteikta iekļūšanai gan zemju, gan federālajā parlamentā.
Partijas salīdzinoši augstākā popularitāte Vācijas austrumdaļā līdz šim nav tai nesusi augļus arī valsts rietumos.
Pērn notikušajās zemju parlamentu vēlēšanās gan Tīringenē, gan Brandenburgā AfD ieguva vairāk nekā desmit procentus balsu, bet Saksijā izcīnīja 9,7%.
Savukārt divās zemju vēlēšanās Vācijas rietumdaļā, kurās līdz šim AfD paspējusi startēt, labāko rezultātu tā sasniedza Hamburgā, kur februārī par eiroskeptiķiem nobalsoja 6,1% vēlētāju.
Vienlaikus aptaujas pēdējā laikā liecina, ka pieaug vāciešu atbalsts Eiropas kopīgajai valūtai, kā arī valdības politikai pret Grieķiju.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, kurus martā publiskoja sabiedriskā raidorganizācija ZDF, to vāciešu skaits, kas atbalsta Grieķijas aiziešanu no eirozonas, sarucis līdz 45%.
Savukārt atbalsts eiro kopš 2013.gada pieaudzis par 19 procentpunktiem, sasniedzot 57% līmeni.