Visos septiņos gadījumos ierosinātas disciplinārlietas vai tiesiskas procedūras, un vairums aizdomās turēto Bundesvēru pametuši, vēsta izdevniecības Funke Mediengruppe laikraksti.
MAD pērn reģistrējis 270 gadījumus, kad bijušas aizdomas par labējo ekstrēmismu, un tas ir par 100 mazāk nekā gadu iepriekš, kad šādi gadījumi bijuši 379.
Nedaudz pieaudzis gadījumu skaits, kad bijušas aizdomas par islāma ekstrēmismu. 2017.gadā bija 46 šādi gadījumi, bet 2018.gadā - 50.
Gadījumu skaits, kad bijušas aizdomas par pretvalstiskā ekstrēmisma "reiha pilsoņu" vai "pašpārvaldes" kustību atbalstītajiem, sarucis no 36 uz 20, bet saistībā ar kreiso ekstrēmismu - no 12 uz diviem.
MAD ir mazākais Vācijas izlūkdienests. Tā pienākumu vidū ir vēršanās pret spiegošanu un sabotāžu Bundesvērā, kā arī izmeklēšanas veikšana, pastāvot aizdomām par ekstrēmām attieksmēm vai aktivitātēm karavīru vidū.
Marķelis