Eiropas ietekmīgākās politiķes lēmums iezīmēs jaunas ēras sākumu ne tikai Vācijas iekšpolitikā, bet arī Eiropas Savienībā (ES), kas vairākos krīzes brīžos ir paļāvusies uz Merkeles nosvērtību un pragmatismu.
Pārsteidza daudzus
Merkele ir CDU vadītāja kopš 2000. gada, bet kancleres amatu ieņem 13 gadus. Jau pēc pagājušā gada Bundestāga vēlēšanām, kurās CDU kopā ar Bavārijas māsaspartiju – Kristīgi sociālo savienību (CSU) – uzvarēja ar konservatīvo alianses sliktāko rezultātu kopš 1949. gada, izskanēja prognozes, ka šis Merkelei būs pēdējais termiņš kā valdības vadītājai. Viņa pati neizslēdza iespēju, ka 2021. gadā varētu vēlreiz pretendēt uz kanclera krēslu.
Tāpēc daudzus pārsteidza Merkeles pirmdienas paziņojums. "Šodien ir laiks pāršķirt jaunu lappusi," kanclere sacīja mediju pārstāvjiem CDU galvenajā birojā Berlīnē. Viņa apgalvo, ka lēmumu bija pieņēmusi jau vasarā. Ļoti iespējams, ka Merkele kavējās ar savu nākotnes plānu atklāšanu, jo vēlējās sagaidīt vēlēšanu rezultātus federatīvajās zemēs Bavārijā un Hesenē.
Pirms divām nedēļām notikušajās Bavārijas parlamenta vēlēšanās CSU saņēma rekordmaz balsu un zaudēja absolūto vairākumu likumdevējā, bet svētdien aizvadītajās Hesenes vēlēšanās CDU uzvarēja itin pārliecinoši, taču saņēma par 11% balsu mazāk nekā pirms pieciem gadiem.
Konservatīvo neapmierinošie rezultāti reģionu vēlēšanās varēja piespiest Merkeli vairs nekavēties ar sava lēmuma izziņošanu, taču diez vai tas bija izšķirošais faktors tā pieņemšanā. Viņas valdību, kurā bez CDU un CSU ietilpst arī Sociāldemokrātiskā partija (SPD), pēdējos mēnešos ir satricinājušas iekšējas nesaskaņas, bet konservatīvo nometnē jau ilgstoši valda neapmierinātība ar kancleri, īpaši viņas liberālās imigrācijas politikas dēļ.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 31. oktobra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!