Pēc sabiedroto finanšu ieguldījumu kritizējošās kaunināšanas runas, ko NATO samitā teica Tramps, un nespējot ar viņu panākt jebkādu vienošanos par klimata izmaiņu novēršanas politiku, Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja: "Manis piedzīvotais pēdējās dienās rāda, ka laiks, kad pilnībā varējām paļauties uz citiem, kaut kādā ziņā ir pagājis... mums – eiropiešiem – tiešām jāņem savs liktenis savās rokās."
Un starptautiskās politikas eksperti ir pamanījuši, ka viņas vadībā Vācija to dara ne tikai ekonomikā, bet arī līdz šim visai piesardzīgi kuslajā iesaistē pasaules drošības politikas veidošanā. Tā ne tikai uzņēmusies vadību pār Lietuvā izvietoto NATO sabiedroto kaujas grupu, kurā būs arī nozīmīgākais militārais spēks gan karavīru skaita, gan bruņojuma ziņā, bet arī varbūt ne tik skaļi un pamanāmi, taču integrē citu sabiedroto militārās vienības savos bruņotajos spēkos – Bundesvērā.
Februārī ceremonijā Lietuvā, kad tur uz izvietošanos ieradās vācu karavīri, Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena teica, ka Eiropa ir sapratusi nepieciešamību stiprināt sadarbību aizsardzībā un jau tagad dara daudz vairāk, lai pati risinātu savas problēmas, rakstīja Reuters.
"Vācijas armija sastopas ar tādām prasībām, kādas līdz šim nav bijušas, taču tā spēs atbilstoši reaģēt uz notiekošo ārzemēs un arī drošības problēmām," viņas paziņojumu citē The Independent.
Vācija, kas desmitgadēm ilgi pēc Otrā pasaules kara ļoti atturīgi izturējās pret iesaistīšanos militārās misijās ārzemēs, pēdējos gados bijusi aktīva starptautiskās militārās operācijās, piemēram, Mali (Āfrikā), Afganistānā, cīņa pret islāmistu kustību Islāma valsts. Bez karavīru un bruņojuma nosūtīšanas uz Lietuvu, Vācijas valdība arī nolēmusi palielināt bruņoto spēku sastāvu par pieciem tūkstošiem karavīru un 500 rezervistiem un piesaistīt vēl tūkstoti personu civilos amatos. Pašlaik tā aizsardzībai tērē 1,22% no iekšzemes kopprodukta. 2015. gadā tie bija 35,52 miljardi eiro. Lai sasniegtu 2% mērķi, tai būs jātērē 67 miljardi eiro.
Foreign Policy uzsver, ka Vācija faktiski jau sākusi būvēt Eiropas armiju, integrējot savos bruņotajos spēkos vienības no mazākām sabiedrotajām valstīm. Piemēram, februārī bez liekas pompozitātes tika paziņots, ka Čehija un Rumānija integrēs savas vienības Bundesvērā.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 5.jūnija laikrakstā Diena!
Zigis
2+2
Istoričeskijs