Vācija līdz šim Eiropas Savienībā ieņēmusi bēgļiem draudzīgu pozīciju un Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere vēl šomēnes paziņoja, ka cilvēcībai nevar būt maksimālo robežu, taču nākamajās ES sarunās valdība ieņems stigrāku nostāju.
Valdība gatavojas atbalstīt paātrinātās procedūras, kas ļautu paturēt patvēruma meklētājus tranzīta zonās un vieglāk un ātrāk deportēt tos, kuru lūgumi pēc patvēruma tiktu noraidīti.
Imigrantu tiesību aizstāvji kritizē šādu pieeju, apgalvojot, ka tai trūkst samērīguma un nelegālo imigrantu aizturēšana šādā veidā pārkāptu starptautiskās cilvēktiesības.
Vācija arī centīsies panākt vairākas izmaiņas Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā ierosinājumā, tai skaitā ierosinās, lai ģimenes ar bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, ievēro regulāro procedūru, kamēr EK noteiktā latiņa ir 12 gadu vecums bērniem.
EK 2020.gadā ierosināja tā saukto ES migrācijas paktu, lai pārskatītu ES patvēruma piešķiršanas noteikumus. Taču šis priekšlikums ticis daudz kritizēts no dažādām politiskā spektra pusēm, tai skaitā par obligātās solidaritātes principu un paātrinātajām procedūrām.
Lai gan sarunas par šo ierosinājumu bija apsīkušas, nesen tās ieguvušas jaunu stimulu, un ES ministri cer jūnijā vienoties par kopīgu nostāju.
Paredzams, ka sarunas ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par šo jautājumu noslēgsies 2024.gada februārī vai martā.