Ungārija atsakās no tālākas starptautiskā aizdevuma izmantošanas

"Paziņojums, ka Ungārija, iespējams, turpmāk vairs neizmantos Starptautiskā valūtas fonda, ES un citu starptautisko donoru aizdevumu, ir vēl viena pozitīva zīme par ekonomikas atveseļošanos un valdības paveikto. Ungārijai ir vienošanās par 25 miljardu eiro aizdevumu, tomēr, visdrīzāk, valsts izmantos tikai trīs ceturtdaļas šā aizdevuma. Teorētiski aizdevumu var tērēt līdz 2012. gadam, bet Ungārija pateikusi: "Paldies, mums pietiks!"," teic I. Mohāči.

Ungārijā bijis ļoti plašs iedzīvotāju loks, kas par medicīnas pakalpojumiem nemaksāja, līdz ar to tika nolemts, ka jāmaksā ikvienam, vismaz noteikta pamatsumma, kas nav sevišķi augsta. Tomēr šādi ir izdevies krietni ietaupīt. Slimnīcām tika noteikts, cik tās drīkst tērēt, kādus medikamentus iegādāties.

Arī nodokļu sistēmas pārveidošana bijuši būtisks solis. Valdība samazināja nodokļus, ko darba devējam ir jāmaksā par darbiniekiem, līdz ar to uzņēmumiem kļuva vieglāk piesaistīt un paturēt darbiniekus. Tajā pašā laikā tika ieviests nodoklis par luksus dzīvojamām mājām un citām luksus precēm, piemēram, laivām un lidmašīnām. Tika paaugstināts pievienotās vērtības nodokli, un šobrīd tā pamatlikme ir 25%.

Tāpat samazināts ierēdņu skaits. Tas darīts pakāpeniski, nepieņemot jaunus darbiniekus pensijā aizgājušo vietā., savukārt citus centās novirzīt uz darbu privātā sektorā, norāda ministrs. Dažas valsts iestādes tikušas apvienotas, bet ministriju skaits samazināts neesot.

Aptuveni pirms pusgada Ungārijā izveidota budžeta padome. Tā esot neatkarīga institūcija, kas seko līdzi ekonomikas attīstībai un valsts budžetam. Budžeta padomē darbojas finansisti un ekonomisti. Padome esot neliela, bet ar lielu ietekmi.

Runājot par bezdarbu ministrs norāda, ka Ungārijā valsts palīdz noteiktiem uzņēmumiem saglabāt esošos darbiniekus, viņu algu daļēji maksājot no Eiropas Savienības  (ES) fondu naudas, lai uz vienu vai dieviem gadiem uzņēmumiem ļautu paturēt cilvēkus darbā.

Kopumā Ungārijā sabiedrības noskaņojumu par pozitīvu nosaukt nevarot. Ienākumi pērn ir samazinājušies par 3% un cilvēki ir nobažījušies. Salīdzinot ar Latviju, Ungārijā esot mazāk tā saucamo ekonomisko emigrantu, jo ungāri esot vairāk «mājās sēdētāji», kā arī tie, kas vēlējās strādāt ārzemēs jau tur strādājuši pirms krīzes. Šie cilvēki tiek paturēti redzeslokā, lai varētu aicināt atpakaļ.