Ukrainai bažas par Krievijas iebrukumu

Maskava apgalvo, ka tās robežpatruļas kuģi bija spiesti reaģēt uz agresīviem Ukrainas kuģu mēģinājumiem nelikumīgi šķērsot Krievijas teritoriālos ūdeņus netālu no okupētās Krimas pussalas. Tas bija viens no nopietnākajiem incidentiem starp abām valstīm kopš 2014. gada, kad Krievija sagrāba Ukrainai piederošo Krimu un militāri atbalstīja tā dēvētos separātistus Austrumukrainā. 

Kaujas gatavībā

Pēc vairākas stundas ilgušām emocionālām debatēm pirmdien vēlu vakarā vairākums Augstākās radas deputātu atbalstīja Porošenko iepriekš parakstīto likumprojektu par karastāvokļa noteikšanu 10 no 27 valsts apgabaliem. Karastāvoklis būs spēkā Doņeckas, Luhanskas, Harkovas, Sumu un Čerņihivas apgabalos, kam ir sauszemes robeža ar Krieviju, Vinnicas un Odesas apgabalos, kas robežojas ar Krievijas kontrolēto pašpasludināto Piedņestras republiku Moldovā, kā arī trijos Melnās jūras un Azovas jūras piekrastes reģionos – Mikolajivā, Hersonā un Zaporožjē, vēsta ziņu aģentūra UNIAN. 

Iepriekš medijos parādījās informācija, ka karastāvoklis būs spēkā no 28. novembra līdz 27. decembrim. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksandrs Turčinovs otrdien precizēja, ka saskaņā ar apstiprināto likumu karastāvoklis ir spēkā no 26. novembra un ilgs līdz 26. decembrim. Turčinova vadītā padome bija rekomendējusi valsts galvai pasludināt karastāvokli uz 60 dienām, bet Porošenko esot atteicies, jo nav vēlējies ietekmēt nākamgad paredzētās prezidenta vēlēšanas. 

Daudziem karastāvokļa pretiniekiem vislielākās bažas bija tieši par to, ka Porošenko varētu izmantot ārkārtas pilnvaras, lai atceltu 31. martā plānotās vēlēšanas. Tas viņam būtu izdevīgi, jo prezidenta popularitātes reitings pēdējos mēnešos ir ievērojami samazinājies un par galveno favorīti vēlēšanās tiek uzskatīta ekspremjere Jūlija Timošenko. 

Porošenko brīdina, ka Krievijas bruņota sauszemes iebrukuma draudi esot "ļoti nopietni". Pirmdien notikušajā ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmē Ukrainas vēstnieks ANO Volodimirs Jeļčenko paziņoja, ka nevar izslēgt Krievijas mēģinājumu iebrukt un sagrābt Ukrainas divas galvenās Azovas jūras ostas pilsētas Mariupoli un Berdjansku. Tāpēc valstij esot jābūt pilnā kaujas gatavībā, lai vajadzības gadījumā spētu aizstāvēties.