To, ka netiek pagarināts Līgums par Ukrainas un Krievijas Federācijas draudzību, sadarbību un partnerību, nevajadzētu uzskatīt tikai par epizodi, bet kā "daļu no mūsu stratēģijas, kas vērsta uz galīgu saišu saraušanu ar koloniālo pagātni un pārorientēšanos uz Eiropu", skaidroja prezidents.
"Citas šīs stratēģijas sastāvdaļas ir bezvīzu režīms, asociācijas līgums ar Eiropas Savienību, dokuments par neatkarīgas Ukrainas baznīcas izveidošanu, izstāšanās no Neatkarīgo valstu sadraudzības, uz iestāšanos NATO un ES vērstā kursa nostiprināšana konstitūcijā, varenas, patriotiskas un profesionālas Ukrainas armijas izveidošana, atbalsts ukraiņu valodai, pašu vēsture un mūsu nacionālās identitātes nostiprināšana," norādīja Porošenko.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši aptuveni 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Pēdējais nopietnais incidents abu valstu starpā notika Melnajā jūrā pie Kerčas šauruma, kuru pēc Krimas okupācijas un aneksijas nu pilnībā kontrolē Krievija. Tur Krievijas spēki atklāja uguni pa Ukrainas flotes kuģiem, saņemot gūstā apkalpi un kuģus konfiscējot. Kaut saskaņā ar 2003. gada divpusējo līgumu brīva kuģošana Kerčas šaurumā atļauta gan Ukrainai, gan Krievijai, Krievija savu agresiju skaidroja ar to, ka Ukrainas kuģi esot pārkāpuši Krievijas teritoriālo ūdeņu robežu.
zvirbulēns
jautājums
tālāk no Krievijas