Ziņojumā par Zviedrijas ekonomiku SVF izcēlis grūtības, ar kurām imigranti saskaras, meklējot darbu.
"Zviedrijas darba tirgus kļuvis arvien polarizētāks. Lai arī kopumā nodarbinātība ir augsta, bezdarbu lielā mērā veido zemu kvalificētie un ārvalstīs dzimušie," teikts ziņojumā.
SVF aicina Zviedrijas sociālos partnerus apsvērt iespējas "nodrošināt, ka sākuma algas nav šķērslis grupām, kurās ir augsts bezdarbs, iegūt darbu, piemēram, ieviešot īpašu algu līmeni tiem, kam nepieciešama apmācīšana darbā, vai palielinot elastīgumu uzņēmumu līmenī".
Zviedrijā ir maz zemas kvalifikācijas darbu un stingri darbinieku aizsardzības likumi, kas apgrūtina darbinieku atlaišanu.
"Partneriem vajadzētu arī pārvērtēt uz pastāvīgu līgumu pamata nodarbināto aizsardzību, lai atlaišanas izmaksas neatturētu uzņēmumus dot iespējas jaunpienācējiem ar atbilstošām prasmēm," norādīts ziņojumā.
Zviedrija ir viena no OECD valstīm, kur vietējo un imigrantu nodarbinātības līmenis ļoti atšķiras. Pērn darbs bija 63,5% ārzemēs dzimušo un 77,7% Zviedrijā dzimušo.
OECD atšķirību skaidro ar tādu zemas kvalifikācijas darbvietu trūkumu, kas būtu pieejamas imigrantiem "no valstīm ar nefunkcionējošām izglītības sistēmām," piemēram, Irākas, Afganistānas, Eritrejas un Somālijas.
Tomēr SVF uzsver, ka lielais imigrantu pieplūdums esot iespēja "nodrošināt Zviedrijas sociālo modeli".
Fonds aicina valsti investēt ļoti nepieciešamo mājokļu celtniecībā, kā arī jauno imigrantu izglītošanā un apmācīšanā.
"Nodarbinātības programmas jauniešiem, kuras apvieno darbu un apmācību, vajadzētu nodrošināt arī jaunuzņemtajiem bēgļiem, lai viņi iegūtu pirmo darbavietu un attīstītu nepieciešamās prasmes," norāda SVF.
Apmēram 16% Zviedrijas iedzīvotāju dzimuši citās valstīs. Pērn patvērumu valstī pieprasīja vairāk nekā 81 000 cilvēku, bet šī gada pirmajos astoņos mēnešos patvērumu meklētāju skaits sasniedzis jau 49 000.