Grozījumus sociālās apdrošināšanas likumā atbalstīja 64,7% vēlētāju.
Referendumā piedalījās 47% vēlētāju, kas ir nedaudz virs vidējā rādītāja.
Lai gan jau iepriekš Šveices sociālie dienesti ir izmantojuši detektīvu pakalpojumus, veicot klientu novērošanu gadījumos, kad pastāvējušas aizdomas par krāpšanos, Eiropas Cilvēktiesību tiesa kādā Šveices pilsones lietā 2016.gadā atzina, ka likumā nav skaidri noteikta šādas novērošanas pilnvarošanas kārtība, tās uzraudzība un ilgums.
Tāpēc varasiestādēm nācās izstrādāt atbilstošus likuma grozījumus, kas ļauj sociālajiem dienestiem un veselības apdrošināšanas uzņēmumiem aizdomu gadījumos veikt savu klientu novērošanu vai nolīgt tās veikšanai atbilstošus speciālistus.
Likums ļaus "sabiedriskajiem detektīviem" bez tiesneša sankcijas veikt aizdomās turamo filmēšanu un noklausīšanos sabiedriskajās vietās, kā arī vietās, kas redzamas no kādas sabiedriskas vietas.
Ar tiesneša sankciju privātdetektīvi varēs izmantot arī GPS datus aizdomās turamo atrašanās vietas noskaidrošanai.
Saskaņā ar Šveices Sociālās apdrošināšanas pārvaldes (FSIO) datiem aizdomās turēto krāpnieku izsekošana ļāvusi tikai invaliditātes apdrošināšanas sistēmai laikā no 2009. līdz 2016.gadam ietaupīt 320 miljonus Šveices franku (283 miljonus eiro).
Referendumā apstiprinātie grozījumi varētu stāties spēkā līdz 2020.gadam, norādīja Šveices iekšlietu ministrs.