Nākamā gada pavasarī Šveices Olimpiskā komiteja plāno pieteikties Olimpiādes rīkošanai. Sacensību notiktu Valē kantonā un tā galvaspilsētā Sjonā.
Šveices valdība uzsvēra, ka atbalsta šo projektu, "jo tas ir balstīts uz jau esošu infrastruktūru un olimpiskās spēles notiks uz modernās ilgtspējības principiem."
Valsts piešķirtā nauda varētu segt aptuveni 41% no paredzētajām izmaksām. Rīkotāji papildus finanses cer iegūt no pārraižu tiesību, biļešu un suvenīru pārdošanas.
Tiesa, nav skaidrības, vai Šveice tiešām pieteiksies rīkot 2026.gada olimpiskās spēles, jo šīs idejas pretinieki varētu ierosinās referendumu. Vēl šī gada sākumā Graubindenes kantona vēlētāji referendumā noraidīja ierosinājumu pretendēt uz Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu 2026.gadā.
Savukārt svētdien arī Austrijas federālās zemes Tiroles iedzīvotāji referendumā balsoja pret 2026.gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu Insbrukas pilsētā.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) par 2026.gada Ziemas olimpisko spēļu norises vietu lems 2019.gada oktobrī. Potenciālās kandidātes varētu būt arī Kanādas pilsēta Kalgari un Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma.
Nākamā gada Ziemas olimpiskās spēles notiks Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā, bet 2022.gadā tās uzņems Pekina Ķīnā.
Neskatoties uz SOK centieniem mazināt olimpisko spēļu rīkošanas izmaksas, tās turpina augt - 2012.gada Vasaras Londonas olimpiskās spēles izmaksāja 8,8 miljardus mārciņu (9,8 miljardus eiro), bet 2020.gada Tokijas olimpisko spēļu budžets nesen bija 17 miljardi dolāru (14,4 miljardi eiro) jeb aptuveni tikpat, cik Bosnijas un Hercegovinas iekšzemes kopprodukts.
Līdzīga situācija ir arī ar Ziemas olimpiskajām spēlēm - uz 2022.gada olimpiskajām spēlēm kā vienīgās kandidātes palika Pekina un Almati, bet 2014.gadā Krievija iztērēja vairāk nekā 50 miljardus dolāru (42 miljardus eiro), lai sarīkotu Olimpiādi Sočos.
Nepareizi