Pēc NATO aizsardzības ministru tikšanās Stoltenbergs norādīja, ka NATO nemeklē konfrontācijas ar Krieviju, turklāt NATO nevēlas jaunu auksto karu, kā arī jaunu bruņošanās sacīksti, tādēļ tas, ko patlaban dara alianse esot aizsargājošs un samērīgs.
Vienlaikus NATO ir spiesta reaģēt uz būtisku Krievijas militārā spēka kāpināšanu, atzina Stoltenbergs, piebilstot, ka no Krievijas, neskaitot gatavību pielietot militāros spēkus, nāk arī bīstama retorika.
Līdz ar to NATO jāatbild, turpinot nodrošināt uzticamu atturēšanu jaunajā drošības vidē, atceroties, ka iemesls atturēšanas īstenošanai nav konfliktu provocēšana, bet gan to prevencija. Stoltenbergs pārliecināts, ka labākais veids, kā to darīt, ir palikt stipriem, vienotiem un stingriem savās atbildēs.
Šo vēstījumu, kā sacīja amatpersona, papildina vēstījums par dialoga meklējumiem, tādējādi meklējot sadarbības attiecības ar Krieviju.
Ņemot vērā saspringto situāciju, Stoltenberga ieskatā starp pusēm ir ļoti būtiski nodrošināt atklātus politiskā dialoga kanālus. Viņš uzsvēra, ka būtiski atcerēties, ka katrai valstij ir tiesības trenēt savus karavīrus, savukārt Krievijai ir tiesības ar saviem jūrasspēkiem darboties starptautiskajos ūdeņos.
Stoltenbergs tādējādi norādīja, ka nav jāreaģē uz pilnīgi katru atsevišķu šādu notikumu, bet gan raudzīties uz plašāku stratēģisko ainu.