Spānijā sācies neziņas posms

Lielāko atbalstu ieguva pēdējos četrus gadus valdījusī konservatīvā Tautas partija (PP) ar premjerministru Marjano Rahoju priekšgalā, bet par īstajām vēlēšanu uzvarētājām uzskatāmas kreisi radikālā partija Podemos un liberālā Pilsoņu partija, kas iepriekšējā parlamenta sasaukumā nebija pārstāvētas. 

Kreisie uzgavilē

Kopš 1982. gada PP un Sociālistiskā strādnieku partija (PSOE) pārmaiņus bija uzvarējušas vēlēšanās, parasti kopā saņemot 70–80% nodoto balsu, un faktiski izveidojušas divpartiju sistēmu. Nupat notikušās vēlēšanas pārtrauca šo politisko spēku dominanci, jo PP un PSOE kopā saņēma tikai 50,7% balsu.  

Pēc ekonomiskās recesijas, kurā daudzi spāņi vaino sociālistus, un konservatīvo valdības pēdējos gados piekoptās taupības politikas, kā arī korupcijas skandāliem, kuros ierauti abu partiju biedri, miljoniem Spānijas iedzīvotāju novērsušies no PP un PSOE. Vairākums no viņiem šajās vēlēšanās balsoja par Podemos un Pilsoņu partiju, kas kopā saņēma vairāk par 30% balsu. 

"Spānija vairs nebūs tāda, kāda bija līdz šim," pēc vēlēšanu rezultātu izziņošanas sacīja pret taupības politiku noskaņotās populistu partijas Podemos līderis Pablo Iglesiass, norādot uz labajiem kreiso spēku rezultātiem. Viņam piebalsoja PSOE vadītājs Pedro Sančess: "Spānija vēlas kursa maiņu pa kreisi."  

Sajūsmu par Spānijas vēlēšanu iznākumu un Podemos panākumiem neslēpa Grieķijas galēji kreisais premjers Aleksis Ciprs, kura populistiskā politika šogad gandrīz noveda pie Grieķijas bankrota. "Taupības politika Spānijā cietusi sakāvi," viņš rakstīja tviterī.  

Viņam pievienojās bijušais Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufaks, kurš Podemos startu vēlēšanās novērtēja kā "mazu soli, kas var pārvērsties lielā lūzuma līnijā, kura satricinās eirozonas krīzes noliegumu un taupības piekritēju nicīgo attieksmi pret demokrātiju".

Izslēdz lielo koalīciju

Neviena partija nav ieguvusi vismaz 176 mandātus 350 deputātu lielajā parlamentā, kas dotu absolūto vairākumu un iespēju vienatnē veidot valdību. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusī PP saņems tikai 123 krēslus, kas ir mazākais uzvarējušās partijas deputātu skaits kopš 1977. gada, kad Spānijā notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas pēc diktatora Fransisko Franko nāves 1975. gadā.  

Tas nozīmē, ka pirmo reizi 40 gadu laikā Spānijā būs jāizveido koalīcijas valdība (ir bijušas vairākas mazākuma valdības), kas solās būt ilgstošs un sarežģīts process. 

Visu Ulda Ķezbera rakstu Spānijā sācies neziņas posms lasiet otrdienas, 22. decembra laikrakstā Diena!