Viņš pateicās 28 NATO dalībvalstīm, kas operatīvi ratificēja valstu iesniegumus. Somijas ārlietu ministrs sagaida, ka arī Ungārija un Turcija drīzā nākotnē apstiprinās Somijas un Zviedrijas dalību aliansē.
Hāvisto atzina, ka iestāšanās procesā bija problēmas ar Turciju un notikušās demonstrācijas Stokholmā šo situāciju tikai pasliktināja un paildzināja. Viņš pauda cerību, ka līdz NATO samitam Viļņā Zviedrijas un Somijas ratifikācijas process būs noslēdzies un abas valstis faktiski varēs sākt gatavošanos dalībai aliansē.
Somijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Somija un Zviedrija aktīvi iesaistās jau esošajās NATO iniciatīvās. Viņš akcentēja, ka abas valstis kopā ar NATO dalībvalstīm garantē kopējo drošību. Tāpat ministrs vērsa uzmanību, ka Somijai ar Krieviju ir 1300 kilometru robeža un Somija vēlas panākt, ka NATO robeža starp Somiju un Krieviju būtu droša.
"Mēs patlaban esam atkarīgi no Ungārijas un Turcijas. Mūsu dalība ir atkarīga no šo valstu lēmuma, jo, lai iestātos, visām alianses dalībvalstīm tas ir jāratificē. Ungārija sola to paveikt līdz februāra beigām. Turcija patlaban nav noteikusi nekādu datumu incidenta dēļ Stokholmā," sacīja Hāvisto.
Somijas ārlietu ministrs arīdzan norādīja, ka Turcija paziņojusi par trīspusējās sadarbības pārtraukšanu. Viņš uzsvēra, ka trīspusējā sadarbība ārkārtīgi svarīga un ļāva kā Somijai, tā Zviedrijai apzināt tos soļus, kas jāsper, lai samazinātu terorismu un vērstos pret Turcijas Kurdistānas Strādnieku partiju (PKK), kas atzīta par teroristisku organizāciju Somijā, Zviedrijā un pārējā Eiropā.
Latvijas ārlietu ministrs žurnālistiem klāstīja, ka pašreizējos apstākļos Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO ir ne tikai būtiska reģiona, bet arī visas alianses stiprināšanā.
Rinkēvičs uzsvēra, ka NATO lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi. Turklāt katra valsts apņemas aizsargāt jebkuru citu dalībvalsti uzbrukuma gadījumā. Latvijas ārlietu ministrs pauda izpratni, ka katrai dalībvalstij ir savas bažas un intereses.
"Mūsu izpratnē Somija un Zviedrija ir izpildījušas visu to, par ko bija vienošanās NATO samitā Madridē. Patlaban notiek acīmredzamas provokācijas, lai novilcinātu abu valstu iestāšanos aliansē," sacīja Rinkēvičs.
Viņš arīdzan uzsvēra, ka demokrātiskā sabiedrībā provokācijas nav pieņemamas un ir arī sodāmas. Rinkēvičs norādīja, ka tiek cienītas Turcijas prasības savas drošības stiprināšanā, tomēr laikā, kad Eiropā plosās karš, Somijas un Zviedrijas ātrāka uzņemšana aliansē ir reģiona, NATO, tai skaitā Turcijas interesēs.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Rinkēvičs tikšanās laikā ar Hāvisto pauda pauda pārliecību, ka ģeopolitiskā situācija un agresija pret Ukrainu ir veicinājusi intensīvāku Latvijas un Somijas sadarbību visos līmeņos.
Latvijas ārlietu ministrs norādīja, ka patlaban vairāk nekā jebkad iepriekš ir nepieciešams veicināt reģionālo sadarbību, īpaši Ziemeļvalstu un Baltijas valstu formātā jeb NB8 līmenī, lai pārvarētu ģeopolitisko pārmaiņu nestās krīzes, izaicinājumus un stiprinātu kopīgo drošības vidi.
"Mēs turpināsim strādāt pie kopīgas atbildes Krievijas agresijai pret Ukrainu jautājumos, piemēram, īpašā tribunāla izveides, reparācijas un sankciju mehānisma stiprināšanas," uzsvēra Rinkēvičs.
Tāpat Latvijas ārlietu ministrs akcentēja, ka Somija var paļauties uz Latvijas atbalstu NATO. Viņa ieskatā, Somijas un Zviedrijas pievienošanās aliansei stiprinās Baltijas jūras reģiona, NATO ziemeļu flanga un NATO drošību.
"Tas ir arī nozīmīgs solis mūsu kopējam Baltijas jūras reģionam, kurā Krievija saglabājas kā tiešs un eksistenciāls ilgtermiņa drauds," atzīmēja Rinkēvičs.
Pēc Latvijas ārlietu ministra domām, Somijas pievienošanās sniegs nozīmīgu ieguldījumu NATO aizsardzības spējās, ģeogrāfiskas priekšrocības un veicinās sadarbību starp valstu militārajām nozarēm.
Ministri bija vienisprātis, ka šobrīd ir būtiski sniegt visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai, koncentrējoties uz Ukrainas steidzamām vajadzībām, tostarp militārām, kritiskās un enerģētikas infrastruktūras atjaunošanu.
LETA jau rakstīja, ka Turcija uz nenoteiktu laiku atlikusi nākamo sarunu kārtu ar Zviedriju un Somiju par abu Ziemeļvalstu uzņemšanu NATO.
Sarunas bija paredzētas februārī, atsaucoties uz avotiem turku diplomātu aprindās, vēsta mediji. Šāds lēmums pieņemts nākamajā dienā pēc prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana paziņojuma, ka Zviedrijai nevajadzētu sagaidīt Ankaras atbalstu tās uzņemšanai NATO.
Zviedrija un Somija pieteikumu dalībai NATO iesniedza maijā, taču Turcija ir izvirzījusi vairākus nosacījumus, kas abām valstīm jāizpilda pirms Ankaras atbalsta saņemšanas.
Turcija ir pieprasījusi, lai Zviedrija izdod desmitiem cilvēku, galvenokārt kurdus, kurus Ankara uzskata par teroristiem vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Tomēr situāciju papildus sarežģījusi nedēļas nogalē Stokholmā notikusī protesta akcija, kuras laikā labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans pie Turcijas vēstniecības sadedzināja Korānu.
Zviedrijas varas iestādes, neskatoties uz Ankaras iebildumiem, bija atļāvušas šo protesta akciju.
Turcija un Ungārija ir pēdējās NATO dalībvalstis, kas nav ratificējušas Somijas un Zviedrijas uzņemšanu aliansē, taču Ungārijas premjers Viktors Orbāns apsolījis, ka tas notikšot februārī.